Manu Sapņu Izejvielas

Garšvielu "dobe"

2012-02-02T01:03:00.002+02:00

Ir man tāds punkts- izveidot garšvielu dobi. Nezinu gan, kāpēc toreiz izdomāju tādu iekļaut savā sarakstā, jo patiesībā neesmu jau liela virtuves un garšvielu pazinēja, esmu klasisku lietu piekritēja. No mammas vai vīramātes dobes parasti salasu dilles, pētersīļus, baziliku, kādu melisas lapu un ar to arī aprobežojas mana izvēle. Kaut kad sen biju iestādījusi koriandru, bet mani šķebina tā specifiskā smarža. Kinzu neesmu baudījusi, bet zinātāji saka, ka garšo pēc blaktīm- tas noteikti neiedvesmo :D Rozmarīns, lavanda man asociējas ar Franciju, bet patīk tikai smarža, ēdienā nepatīk rozmarīns. Un jāatzīst, ka īpaši vairāk tādu izaudzējamu garšvielu nezinu.

Bet nu tāds punkts man ir iekļauts, bija 1.februāris, mans termometrs rādīja -15C un ap 3 naktī nolēmu izveidot savu garšvielu "dobi". Izmantoju Rimi pirkto gatavo komplektu: zeme+sēklas+podiņi un sasēju bazilika, pētersīļu, maurloku sēklas miniatūros podiņos. Podiņu izskats nevieš manī cerību, ka kaut kas no tā varētu izaugt, bet mēģināt jau var ;) Ja kaut kas izaugs vai vismaz izdīgs, tad noteikti ielikšu vēl bildi! Dīvaini gan tas, ka svešās mēlēs mani informē par to, ka būs baziliks, pētersīļi, maurloki, bet latviešu valodas tulkojums man piesola timiānu, majorānu un seleriju.

P.S.Izpildīts 48.punkts :D

Tikai pēc padsmit dienām ir parādījušies pirmie asni bazilika podiņā (15.02.2012)

Kultūras sestdiena

2012-01-29T02:30:00.003+02:00

Vakar pārskatīju savu sarakstiņu, secināju, ka daudzas lietas vairs neizdosies realizēt līdz termiņa beigām. Bet joprojām šo to var paspēt izdarīt. Kaut kad sen slavenais blogeris Signis bija man piešķīris kultūras ministres titulu :D Tāpēc izdomāju, ka jāpapildina apmeklēto muzeju skaits :D

Pāris reizes šur tur pamanīju reklāmu par Japānas mākslas kolekcijas izstādi "Vēju ceļi kalnos" Mākslas muzejā "Rīgas Birža". Šoreiz gan vairāk interesēja pats muzejs nevis izstāde, jo tas nesen atvērts un likās būtu interesanti to aplūkot. Muzejs atrodas pie Doma laukuma un pārsteidza ar savu izskatu- moderns, patīkams, sajūta kā ne vietējā paplukušā muzejā, arī apmeklētāju bija daudz. Apskatīju Japānas mākslas izstādi, arī pastāvīgo ekspozīciju, par kaunu sev, jāatzīst, ka lielāko daļu mākslinieku nepazīstu. Kā jau vienmēr, muzejos var atrast interesantas pastkartes Postcrossing galamērķiem.

Tā kā vēl bija apmaksāts laiks auto stāvvietai, nolēmu aiziet līdz Latvijas vēstures un kuģniecības muzejam. Diemžēl man nebija radusies vēlme apmeklēt pašu muzeja ekspozīciju, bet vairāk ieinteresēja izstāde "Kā top animācija". Neliela telpa ar daudzām skicēm, zīmējumiem, multenēm, info materiālu par animāciju tapšanu studijā "Rija" un ļoti atsaucīga "uzraudze" (nezinu, kā lai nosauc, jo gide viņa nebija), kura man sīki un interesanti vēl visu pastāstīja. Piem., interesants fakts - lai uzfilmētu 1 sekundi ar plastilīna multfilmas varoni, ir vajadzīgi apmēram 25 kadri- t.i. varonis jākustina 25 kustībās + kustību rezultātā veidojas deformācijas, kuras ir jāizlabo. Ja centīgi strādā visu dienu, var uzfilmēt apmēram 10 sekundes filmas! Šobrīd top "grāvējs" "Zelta zirgs", ar kuru latvieši un igauņi, cer izsisties arī pasaulē :)

Redzētās mākslas iespaidā, nopirku 1000 gb puzli ar Pikaso gleznu, jo viens no 101 ir "salikt 1000 gb puzli".

Maizes cepšana

2012-01-21T22:40:00.002+02:00

Pagājušajā gadā Agnesei uzdāvināju iespēju cept maizi maizes ceptuvē Lāči, jo tāda bija viena vēlme no viņas 101 lietas saraksta- piedalīties maizes cepšanā. (Ne)Pagāja gads un Agnese nolēma izmantot savu dāvanu un uzaicināja arī divas draudzenes (mani un Aiju).

Bildēs iemūžināts process, kā Agnese cepa īstu rupjmaizi :) un beigās ar savu cepiena rezultātu :)

Paskatījāmies arī, kā to dara profesionāļi, no malas jau šķiet ātrs un viegls process, bet patiesībā fiziski smags process (sevišķi karstā vasaras dienā, kad pie krāsns temperatūra var sasniegt +50C).

Ļoti interesanta ekskursija, zinoša stāstītāja, garšīga degustācija, patika daudz vairāk nekā biju gaidījusi. Tagad arī saprotu, kāpēc Lāču maize ir dārgāka- tajā tiešām ir ieguldīts roku darbs, attieksme (piem., katrā grauzdiņā ķiploks tiek ierīvēts ar roku), kvalitatīvas izejvielas. Lāču maize ir viens no Latvijas simboliem, ar kuru var lepoties.

Kopā ar šodienas gaviļnieci- Agnesi :)

Burberry Acoustic

2012-01-21T22:04:00.000+02:00

Briti, akustiskā mūzika, miers, putni, ielas, Anglija, mūris, kavieres, ģitāras, puiši ar dīvainām frizūrām, stils un mode, tas viss Burberry Acoustic- noskaņas mūzika.
Manas mīļākās dziesmas:

Wolf Gang "Back To Back" (kad dzirdu fonā putnus, gribas ātrāk pavasari)

Vecais labais Keane ar "Somewhere Only We Know", bet toties uz Lielā Ķīnas mūra:

Chris Wall "Posterity"- ar viņu aizsākās mana mīlestība pret Burberry Acoustic izlasi :)

Lai patīkama klausīšanās! :)

Filma

2011-12-30T14:11:00.000+02:00

Man twiterī ir savs filmu "dīleris", kurš iesaka vai padalās ar interesantām filmām. "Pēdējā krava", ko noskatījos un man sirdī aizķērās ir "I Am Love" ar Tildu Svintoni galvenajā lomā.

Ziemassvētku pīrāgs

2011-12-26T23:58:00.001+02:00

Svētki ir pagājuši un atkal domāju par to, ka visvairāk man patīk Ziemassvētku gaidīšana un gatavošanās nevis tik ļoti paši Ziemassvētki :) Šogad manā gatavošanās plānā ietilpa jauns punkts- Ziemassvētku kūkas sagatavošana divu mēnešu garumā. Iedvesmojos no Anitas bloga.

Kūkas sagatavošana sastāv no 3 posmiem. Pirmo posmu aizsāku 6.novembrī, te ir apraksts no Anitas bloga.

29.novembrī tika izpildīts otrais posms, man visbiedējošākais- kūkas cepšana 3 stundu garumā. Te ir otrā posma apraksts. Cepšana nav mana stiprā puse, jo vienmēr pamanos pārcept/sadedzināt, arī šoreiz biju sabēdājusies, ka esmu nosvilinājusi savu kūku. Bet gudri ļaudis man pateica, ka kūka nav sadegusi un žāvētie augļi vienmēr ārpusē apdegot. Pēc cepšanas procesa sākās aplaistīšanas process- izmantoju brendiju Imperial, daži jau paspēja mani apsmiet, ka uz galda mēnesi stāv brendija pudele un katru reizi paliekot arvien mazāk :D

Trešo posmu realizēju 24.decembrī pāris stundas pirms ciemos braukšanas. Te ir aprakstīts trešais posms. Nopirku visu aprakstā pieminēto, bet neizmantoju pat trešdaļu, jo cepu kūku formā, kura veido tādas noapaļotas virsmas un visi mani rotājumi krita nost. Saliku tik, cik varēju un te ir rezultāts:

Visiem garšoja un bija daudz jautājumu par tapšanas procesu :) Mani secinājumi, ka tādu kūku nevajag pasniegt kopā ar visu pārējo Ziemassvētku mielastu. Es biju tik pieēdusies, ka nespēju novērtēt kūkas garšu. Drīzāk to varētu pasniegt nedēļā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu kādā jaukā vakarā ar tēju, izbaudot garšas un procesu. Man ir žēl divu mēnešu darba, lai to pēdējiem spēkiem apēstu pēc zirņiem, kāpostiem, kartupeļiem, gaļām un salātiem :)

Priecīgus Otros Ziemassvētkus! :)

Zirgu mīlestība

2011-12-15T03:20:00.004+02:00

Tikko pārlasīju savu 101 lietas sarakstu un apstājos pie 6.punkta- iemācīties jāt lēkšos (pareizāk būtu bijis- pārvarēt savas bailes un jāt lēkšos). Hmm, tā nu ir sanācis, ka šis punkts man nu nekādi neizdosies tagadējā saraksta termiņos- neļauj mans fiziskais stāvoklis. Kad sastādīju sarakstu, cītīgi trenējos Armanda lauku jātnieku klubā, vairāk gan akcentējos uz Parelli metodi- spēlēm un darbību ar zirgu no zemes. Iemesls vienkāršs- zirgi ļoti patīk, bet iekšā ir baile. Lielo baili man iedzina Tīraines staļļa zirgs Sekunde, kad no kaut kā nobijusies, kļuva vnk nekontrolējama un es tikai lūdzu Dievu, lai mani nenomestu un nesatraumētu. Viss beidzās labi- nenokritu, nesasitos, bet ieguvu paniskas bailes. Bailes man lika pārtraukt nodarbības, bet sirds nelikās mierā, nomainīju stalli un līdz ar to attieksmi pret zirgiem. Kā par laimi nokļuvu treneres Anitras rokās un viņa pamazām spēja to baili no manis vilkt ārā. Armanda lauku jātnieku klubs pilnīgi mainīja manu attieksmi, domas par zirgiem.

Labāk pastāstīšu bildēs :)

Te ir zirgu ēras sākums Tīraines staļļos, tagad man kauns skatīties uz tām bildēm- kā es turu pavadas, kā tam zirgam pārmocīta mute, vispār drausmas! Tas, ko es tur darīju, OMG, būtu jāaizsūta tam nomas notrulinātajam zirdziņam burkānu maiss ar zīmīti "Piedod!"

2008.gada novembrī aizbraucu līdz ALJK patestēt gaisotni, tur todien notika man nesaprotams seminārs un kā zinādama nofočēju savus turpmākos skolotājus- Anitru un Doru :) (brūnais zirdziņš ar saimnieci). Bildē jau var redzēt manu apmierināto seju :D

Sākums bija drausmīgs, jo jau bija iedzinušies iepriekšējā staļļa tikumi/netikumi un tas viss bija jāsit no sevis ārā, pa ziemu- krusām, sniegu, lietu, vēju- pamazām tas tika izmests no manis ārā. Tas viss tik ļoti aizrāva, ka sāku vilkt cilvēkus savā zirgu mīļošanas sektā, visilgāk izdevās ievilkt Guntu. Kādu laiku bijām zirgu biedrenes un katru nedēļu braucām uz ALJK. Te jau 2009.gada aprīļa bildes.

Kļuvu par pilnīgu zirgu fani, zirgi ir visur! Arī Francijas ceļojumā ir cheval!!!

Gribējās kļūt par staļļa mēbeli :) Liekas, ka zirgāboli smaržo un dzīve ir skaista! Bildē ir suns Safari- mans staļļa bieds, vienreiz naktī mani aiz dziesmas paņēma :D

Viss forši, vasara, treniņi notiek un tā jau parasti ir, ka nevar paredzēt nelaimi :( Bildē, kur Anitra ar Doru, ir redzama māja fonā, pēc nedēļas nebija vairs ne mājas, ne staļļu- ugunsgrēks. Ugunsgrēka dienā man bija paredzēts treniņš, pa ceļam zvanīja Māris un teica, ka kaut kādā stallī esot ugunsgrēks- es pārliecināta, ka ne mūsējā, es taču braucu uz treniņu. Braucu un pa lielu gabalu redzu dūmu stabu, jēziņ, asaras acīs...piebraucu, pilnīgas šausmas, viss nodedzis, cilvēki panikā... Tādas sāpes sirdī un nezini, ko darīt.. Saimnieki palika bez mājām, zirgi bez staļļa, bet visi zirgu draugi saņēmās un palīdzēja- ziedoja un piedalījās sakopšanas talkās, būvdarbu rīkošanā, ūdens nodrošināšanā utt.!!! Tagad zirgiem ir stallis un saimniekiem māja. Lai ātrāk morāli un finansiāli atkoptos, tika turpināti treniņi.

Staļļa meitenes piedalās Zirgu dienās...

Bildes no maniem treniņiem ar mīluli Dorīti :) un tur, kur ir bilde ar saulrietu, tad tajā nodarbībā es dabūju pirmo un vienīgo traumu, pats smieklīgākais ir tas, ka traumai nekāda sakara ar zirgu. Bildē ir redzama riepa, es atpakaļ kāpjoties, aizķēros un ar dibenu iekritu tajā riepā :D No Rolanda, Anitras, saviem un noteikti arī Doras smiekliem, vēl brīdi nespēju piecelties, bet pieceļoties, sapratu- kāja izmežģīta.

Stāsta un "manas karjeras" noslēgumā pēdējais treniņš ar Snikeru- čali, kas koda man cepurē un spītējās pretī :D Uzzināju, ka gaidu bērniņu un nolēmu neturpināt treniņus.

Tagad stallī esmu bijusi tikai kā ciemiņš un tā arī nesanāca atsākt treniņus, bet es neatmetu cerības :) Ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tas piepildās! Bērnībā es sapņoju par savu zirgu, rakstīju nepieciešamo lietu sarakstu biezā kladē, izaugu un savā veidā man tas sapnis sajūtu ziņā piepildījās.Tagad saprotu, ka negribētu savu zirgu, jo viņam vajag tikpat daudz uzmanības kā ģimenes loceklim un šobrīd man nav tādu iespēju. Bet tas jau netraucē mīlēt zirgus! ;)

Grūtnieces literatūra

2011-12-12T22:54:00.001+02:00

Pēdējā mēneša laikā izlasīju divas grāmatas par dzemdībām, abas grāmatas par dabiskajām dzemdībām.

Viss sākās ar to, ka izlēmu apmeklēt grūtnieču jogu, lai pārvarētu sevī bailes, trenētu savu ķermeni un garu. Izvēle krita uz Miervidu topošo māmiņu jogu Agneses Guļānes vadībā, Agnesi pazīstu kopš viena kopīga pasākuma un zināju, ka man pie viņas patiks. Tā arī bija- nodarbība ilga apmēram divas stundas, kuru laikā mums bija jogas vingrinājumi un mantru skaitīšana/dziedāšana, vēlāk sekoja lekcija par uzturu grūtniecības laikā (katru reizi lekcijas temats mainās). Grāmatu "Baby Catcher" man iedeva Agnese, "Gaidības un radības ar prieku" iegādājos pati.

Izlasot Lindas Rozenbahas grāmatu "Gaidības un radības ar prieku", sajutos draņķīgi, jo manas pirmās dzemdības pilnībā sakrita ar autores aprakstīto slikto dzemdību scenāriju "stimulēšana, ūdeņu pārduršana, epiziotomija un grand finale vakuumekstrakcija". Jūtos kā apmānīta un tagad esmu šaubās un pārdomās, kā rīkoties šoreiz.

Otra grāmata ir angļu valodā, autore vecmāte Peggy Vincent no ASV. Grāmatā aprakstīta viņas karjera no pašiem pirmsākumiem līdz mājdzemdību vecmātes pieredzei. Grāmata sastāv no n-tajiem dzemdību stāstiem- iedvesmojošiem, biedējošiem, savdabīgiem, veiksmīgiem un neveiksmīgiem. Patīkami, ka autore nerunā tikai par mākoņiem ar zelta maliņu, bet arī par realitāti. Tik ļoti biju "iegājusi" grāmatā, ka pat rādījās tematiskie sapņi :D- angļu valodas kursi, kuros temats- dzemdības, un es sapnī tik laimīga, ka zinu daudzus dzemdniecības terminus angļu valodā :D

Vēlos nocitēt dažas pērles no grāmatas (netulkošu, jo manuprāt, ir saprotams tāpat);

-->First labors are long, second labors are short, but third labors are unpredictable.

--> The mother of the laboring woman suffers most.

---> A woman will labor more like her sisters than like her mother.

---> Childbirth ir normal until proven otherwise.

Agrāk es biju skeptiska pret mājdzemdībām savas nezināšanas dēļ, vnk nebiju tajā visā iedziļinājusies, tagad man tas liekas pat ļoti pieņemami. Tikai bailes un pirmo dzemdību pieredze mani attur no mājdzemdībām.

Rītausma

2011-11-27T02:31:00.000+02:00

Ar draudzenēm izdomājām, ka vajag aiziet uz kino. Jautājums- uz kādu filmu? Hmm, ejam skatīties Krēslas 3.daļu-ok! Kad?! Ejam uz sestdienas nakts seansu, lai ir lielāks action :)

Pienāca sestdiena, lieli Adventes vainagu gatavošanas darbi izdarīti, aidā uz filmu. Filma naktī pirms vētras, ārā pilnīgs klusums, auksti. Bet nu aizgājām, noskatījāmies un nekādu dižu iespaidu neatstāja. Manas draudzenes izklausījās pamatīgi vīlušās, es jutos ok, jo nekādu meistardarbu negaidīju un tā arī bija- normāla. Parasta filma, uz kuru aiziet ar draudzenēm.

Bilde gan skaista, daiļais vampīrtētis ar savu mazo meitiņu :)) un bilde ir no interneta dzīlēm izrakta. Otro daļu Rītausmai es arī gribēšu redzēt, nez, kad tā būs?
P.S. Izpildīta daļa 10.punkta ;)

Adventes vainagi

2011-11-27T02:18:00.001+02:00

Mani mīļākie gada svētki ir Ziemassvētki un visvairāk par visu man patīk gatavošanās svētkiem. Ziemassvētku gaidīšanas laikā ietilpst Adventes vainagu pīšana, vairākas reizes skatīties "Love Actually", mašīnā klausīties un dziedāt līdzi "Last Christmas", apsveikumu rakstīšana un nosūtīšana, dāvanu izvēle un saiņošana, eglītes izvēle un rotāšana, piparkūku cepšana, vecāku apciemošana un šogad arī Ziemassvētku kūkas gatavošana divu mēnešu garumā :)

Tūlīt būs decembris klāt un šodien ir pirmā Adventes svētdiena :) Dienā braucām ar Daidzēnu uz mežu pēc materiāliem- skujām , brūklenēm, melleņu kātiem, viršiem. Pagājušajā gadā bija liels sniegs ap šo laiku un braucām uz Vasaru pēc skujām :)

Šogad aizbraucām līdz Pavasarim un pateicoties sniega neesamībai salasījām ne tikai skujas, bet arī daudz brūkleņu un melleņu lakstu. Atradu arī vēl brūkleņu ogas, tādas ieskābušas, bet tāpat garšīgi :)

Atbraucām no meža un vainagi sāka tapt :) Pirmais bija brūkleņu vainags manai mammai. Pirmo reizi vainagu taisīju oāzē un man ļoti patika- ērti, ātri un galvenais, ka vainags neizžūs , tā ka manai mammai fobija no vainaga aizdegšanās (divus ir nosvilinājusi), tad šis man skaitās ugunsdrošs ar pamatīgu sveci :D

Otrs vainags priekš mūsu mājām. Tapis uz Rimi pirktas salmu pamatnes no priežu skujām un brūklenēm. Pamatne paliela un ļoti daudz skuju vajadzēja- divi maisi skuju un un daudz brūkleņu, bet vainags pamatīgs, ar tādu var kādu nosist (jau nu nē :D )

Parasti saviem vainagiem lieku vienu lielu sveci pa vidu vai četras apaļās un ar nostiprināšanu nav nekādu problēmu, šoreiz nopirku skaistas garās, slaidās sveces un radās jautājums par to, kā lai tās piestiprina. Atradu pielietojumu bērna Avent knupju uzgaļiem :) Tie tika piestiprināti ar drātīm vainaga pamatnei un viss ok- sveces negāžas :)

Man ļoti patīk, kad cilvēki uzliek vainagus uz durvīm, bet tā kā vienmēr esmu dzīvojusi daudzdzīvokļu mājā, tad tas liekas diezgan nereāli. Šogad noriskēju un no brūkleņu, melleņu atlikumiem tapa mazais durvju vainadziņš. Priecāšos, ja tas paliks uz manām durvīm līdz pat svētkiem!

Mīļu Pirmo Adventes svētdienu!!!

8.punkts- Aizbraukt uz Pokaiņu mežu

2011-10-30T21:16:00.003+02:00

Daudz dzirdēts nostāstu par šo mistisko vietu, šodien nolēmām aizbraukt un apskatīt mežu. Mežs atrodas apmēram 14 km no Dobeles uz Īles ceļa. Cena pieaugušajiem 1.20Ls + 1Ls par iebraukšanu ar mašīnu. Visu maršrutu var iet arī kājām, bet tad jārēķinās ar krietni ilgāku laiku. Mēs atbraucām ap 15 un jau ap 17 satumsa, arī ar mašīnu braucot, nepaspējām visu apskatīt. Savdabīga vieta.

Meklēju internetā informāciju, atradu visādus briesmu stāstus, bet te ir viens blogs, kurā aprakstīta ekskursija pa Pokaiņu mežu.

Tā ir...

2011-10-29T22:17:00.000+03:00

bilde no jillyshappyhome.com

Rīgas Zooloģiskais Dārzs

2011-10-09T21:25:00.001+03:00

Saulaina svētdiena un pēkšņa ideja aizbraukt uz zoodārzu. Neatceros, kad pēdējo reizi bijām iepriekš, bet šoreiz bija īpašs pasākums- bērns pirmo reizi zoodārzā. Gads un viens mēnesis laikam vēl nav īstais vecums, lai ļoti interesētu tādi dzīvnieku kvantumi. Viņai visvairāk patika vāveres :) Bet mani šoreiz uzrunāja žirafes, tik milzīgas un skaistas. Skatoties uz viņām, atcerējos National Geographic raidījuma stāstīto, ka žirafēm pirmais dzīves pārbaudījums ir piedzimšana- kritiens no apmēram 2m augstuma.

Zoodārzs ir katras ģimenes obligātais pasākums. Biļetes cena pieaugušajiem 4Ls un auto stāvvieta 2Ls (man liekas, ka agrāk nebija zoo stāvvieta, tagad ir).
P.S. Izpildīts 96.punkts :)

Oda Stīvam!

2011-09-29T00:18:00.000+03:00

Ja man būtu jāaizpilda kāda atmiņu klade un tur būtu jautājums "Kas ir tavs mīļākais aktieris?" Tad viens no nosauktajiem noteikti būtu- Steve Carell. Steve Carell es iemīlēju ofisā ( tajā, kur tiek filmēts seriāls The Office). Atceros, ka nevarēju saprast, kas tas par dīvainu filmēšanas stilu un Rolis to regulāri aizmirst, bet es viņu saslimdināju ar The Office :)

Šodien mums bija kino diena, devāmies uz jauno filmu "Crazy, Stupid, Love". Šķiet, ka pats filmas nosaukums jau ir gana izteiksmīgs, tāpēc neatstāstīšu saturu, bet filmas 118 minūtes paskrēja nemanot. Ļoti laba filma ar manis iecienītu humora veidu (pasmieties arī bēdīgos brīžos) un Stīvs Kerels man pēdējā laikā kļuvis par kvalitātes zīmi :)

Vēl no viņa aktiermākslas devuma ir vērts noskatīties:

"Dan in Real Life"

kaut kad jau iepriekš pieminētā "Little Miss Sunshine"

Pati vēl neesmu redzējusi, bet šodien skatīšos "Dinner for Schmucks"

un te The Office pērles

Mežakaķis Siguldā

2011-09-04T01:57:00.001+03:00

Piektdienas vakarā spontāni ienāca prātā ideja, ka varētu aizbraukt uz Siguldas Mežakaķi. Sarunājām ar Daidzēnu, ka šodien dodamies iekarot Siguldas kokus :) Te neliels ieskats mūsu izklaidē:

Te vēl enerģijas pārpilnas un tīras :)

Sākām ar iesildīšanās jeb Zaļo trasi un sākās arī diezgan pamatīgs lietus, dabūjām nedaudz izmirkt, bet sajūtas foršas un jau parādījās pirmās adrenalīna pazīmes :)

Tālāk sekoja Zilā trase (13 šķēršļi), Sarkanā trase (14 šķēršļi). Trases, kurās jau paliek silti un brīžiem gribējās pakliegt un smieties un arī pabaidīties.

Tad jau sākās Melnā trase, pašā sākumā sanāca aizkavēšanās, jo kāds vīrietis bija "uzkāries" un labu laiciņu gaidījām glābēju, kurš novilktu vīrieti no trases. Gaidot glābēju, sāku pētīt apkārtni, skatīties lejā un sajutu trauksmes sajūtu (man ir ļoti bail no augstuma :D ) un galva tā kā apreiba. Tomēr nolēmu turpināt un trešajā Melnās trases šķērslī izstājos- aptrūkās roku un morālā spēka. Taču Daidzēns turpināja un izgāja gan Melno, gan vissarežģītāko Balto trasi. Pēc tam es jau teicu, ka Daidzēns noteikti ar aci var atvērt alus pudeli, ja izgāja trases, no kurām pat džeki izstājās.

Melnās trases galā ir visgarākais nobrauciens (Tiroliešu) un forši,ka bija iespēja pa īsāko ceļu nokļūt uz nobrauciena platformu (tikai viens šķērslis). Tā ka izbaudīju arī to- sajūtas brīnišķīgas!

Rodeļi Siguldas pilsētas trasē

2011-09-04T01:45:00.000+03:00

Pirmo reizi biju rodeļos, tāpēc nevaru salīdzināt, bet sajūtas elpu aizraujošas un ātrums tāds, ka acis sāk asarot!!! Noteikti gribu atkārtot!

Cena:2Ls par nobraucienu un bonusā uzbrauciens ar pacēlāju :))

Vīrieši pret Sievietēm

2011-08-27T02:10:00.001+03:00

Pēdējā mēneša laikā biju uz divām filmām kino. Netīšām sanāca, ka abas bija par vienu tēmu, bet dažādās frontēs.

Vīriešu variants

"Hangover II" (Paģiras 2)- tiešām smieklīga filma, ar parupjiem jokiem- vīriešu gaumē :) Man pat otrā daļa labāk patika nekā pirmā. Protams, Zach Galifianakis ar savu skatienu vien jau sasmīdināja!

Sieviešu variants

"Bridesmaids" (Līgavas māsas)- mums ar draudzeni likās ļooooooti smieklīga, abas raudājām no smiekliem, es aizrijos ar popkornu un brīžiem paliku bez elpas. Vēlāk abas runājām, ka ir liela nozīme noskaņojumam, kompānijai, īstajam brīdim- mums tāds bija :D Lasīju komentārus internetā un smējos, jo daudzi vīrieši nesaprata filmas humoru ( tāpat kā noteikti daudzām sievietēm liekas nesmieklīgi Paģiru joki :) )

Elizabete Gilberte "Saistības"

2011-08-27T01:39:00.000+03:00

Esmu viena no daudzajām "Ēd, lūdzies, mīli" fanēm un tāpēc priecājos, kad ieraudzīju jauno Gilbertes grāmatu. Tā ir kā loģisks turpinājums iepriekšējai grāmatai, bet pilnīgi savādākā veidā/stilā rakstīta. Te var izlasīt pamatīgu laulības institūcijas pētījumu no Gilbertes skatupunkta.

Bija interesanti un zinu, ka iedošu grāmatu draudzenei, kurai ir daudz jautājumu par laulības jēgu :)

Grāmatā bija daudz citējamu vietu, bet es izvēlējos šo, jo diemžēl bieži tā jūtos: "...problēma ir tāda, ka mēs nevaram izvēlēties visu vienlaikus. Tāpēc mūs apdraud neziņas paralīze, bailes no tā, ka ikviena izvēle var būt nepareiza izvēle.(...) Tikpat mokošas ir reizes, kad mēs esam izdarījušas izvēli, bet pēc tam jūtamies tā, it kā ar šo vienu konkrēto lēmumu būtu nogalinājušas kādu citu savas esības aspektu."

p.s. Grāmatai noteikti nebūs filma! :)

p.s. Pievienoju bildīti no http://eat-pray-love-fans.blogspot.com/ ;)

Lidošana ar paraplānu!

2011-08-19T01:57:00.003+03:00

Manas ex- kolēģes draugs lidoja ar paraplānu un patiesībā tikai tad es ieinteresējos par šo lidošanas veidu. Agrāk mana attieksme bija "deltaplāns, paraplāns- kāda gan atšķirība?!?", bet tad radās daudz vairāk informācijas- foto, video, stāsti ar dzirkstelītēm kolēģes un viņas drauga acīs.

Vienu vasaru garām braucot Jēkabpilij, mēs ar Roli aizbraucām uz Krustpils lidlauku un Rolis toreiz arī pirmo reizi izlidoja. Es nobijos, bet apsolīju sev, ka noteikti kādu dienu lidošu arī es.

(Ne)Pagāja divi gadi un arī es beidzot sadūšojos lidot! Lai apņemšanās būtu spēcīgāka, mani dārgie draugi ( Daiga un Māris) uzdāvināja dāvanu karti lidojumam. 17.augusts bija tā Īstā diena, neskatoties uz to, ka bija apmācies un pat lietutiņš nolija. No rīta uztraukums, apetītes zudums, ik pa brīdim tāds karstums iesitas, smējos, ka esmu atradusi alternatīvu iemīlēšanās taureņiem :)) Bet aizbraucot uz Rumbulu, manī iestājās pilnīgs miers un lidojumu izbaudīju ar aizrautīgu prieku, vēl kādu laiku nespēju nodzēst plato smaidu no sejas.

Ja rodas vēlme lidot:

* ir iespēja lidot ar un bez akrobātiskiem trikiem. Ja plānots lidot vienreiz un nekad vairs, tad noteikti jāņem triki, jo tikai ainavas var redzēt arī lidmašīnas iluminatorā. Es nolēmu, ka nākamreiz lidošu bez trikiem Krustpilī, jo tur ceļas augstāk un arī ainavas esot skaistākas :) Savukārt, triku taisīšana samazina lidojuma ilgumu.

* vai no trikiem paliek slikti? 1 no 200 lidotājiem paliekot slikti, tā ka vemj- to man teica pilots :)) un es viņam atbildēju: "Ceru, ka nebūšu tā "laimīgā"". Pēc lidojuma nevēmu, bet ausis man aizkrita un līdz ar to galva bija dulla kādu laiciņu.
* vai tas ir droši? atkal citēšu pilotu, ka lidojot piemērotos laika apstākļos ar atbilstošu ekipējumu un pieredzējušu pilotu, tas esot drošāk kā pastaigāties pa Vecrīgu.

* kur to var darīt? info @ www.adrenalins.lv

Mans lidojums:

Sporta klubs

2011-08-10T01:10:00.002+03:00

Pirms kāda laiciņa jau rakstīju par savām sportiskajām aktivitātēm. Mans entuziasms nav apsīcis, meklējumi un līdz ar to jaunas iespējas- parādās ik pa brīdim. Jūlija beigās iegādājos kopaletak.lv sporta kluba abonementu fitnesa studijā sievietēm "Energie". Ja godīgi, īpaši neiedziļinājos piedāvājumā, drīzāk vienkārši spontāns pirkums.

Sazvanījos ar klubu un vienojos par tikšanos ar treneri. Aizbraucu un biju pārsteigta par zāles iekārtojumu:

Zāle ir neliela, aplī ir izkārtoti dažādi trenažieri un starp tiem stepa soliņi. Pirmā tikšanās ar treneri sākās ar dažādām formalitātēm un anketu (veselības stāvokli, mērķiem, domām utt.) aizpildīšanu. Tad viss tika nomērīts- svars, augums, apkārtmērs rokām, kājām un viduklim, asinsspiediens, lokanība. Mērījumi neiepriecināja, jo normāls bija tikai asinsspiediens :D Treniņš sākās ar izstaipīšanos, svarīgi likās, ka trenere visu izstāstīja, cik liela nozīme ir kārtīgi izstaipīties. Pirmais, ar ko sāku- kāpšana uz stepa soliņa (augšā-lejā), pēc 30 sek vīrieša balss ( kaut kāda ļoti pazīstama- varbūt Rešetins?! :D) liek pāriet pie nākamā trenažiera un tā ik pa 30 sek. (30 sek darbs ar trenažieri, nākamās 30 sek uz stepa soliņa/zemes ar hantelēm, pildbumbām, utt.) Sākumā liekas, ka baigi easy, bet 1.apļa vidū jau iesitas sārtums vaigos un apļa beigās jau līst sviedri. Esmu programmas sākumā un katras nodarbības laikā man jāiziet 3 apļi (pēdējās reizes arī pieliek 4.apli) + manā gadījumā jāgriež riņķis.

Neloloju cerības par supermodeles auguma iegūšanu, bet laba pašsajūta un augstāks enerģijas līmenis ir jau tagad sasniegts (pēc 2 nedēļām).

Vēl pozitīvās lietas:

* kaut gan eju tur nesen, jūtos kā savējā un esmu sajūsmā par savu treneri Lieni.

*jāparaksta apņemšanās, jāpilda uztura dienasgrāmata, jāatskaitās par izdarīto- tas ļoti motivē un ir vienkārši interesantāk.

*pirmo reizi man ir tā, ka ļooooti gribas tikt uz nodarbību :)

* sākot apmeklēt sporta klubu, praktiski neēdu saldumus un cenšos veselīgāk ēst (pats labākais, ka tas mani nenomoka, ir patīkami atteikties)

* ja ieinteresēja, te ir sīkāk.

Bilde no energie.lv mājas lapas

Stārķa ligzda

2011-07-21T00:37:00.000+03:00

Pagājušo nedēļas nogali pavadīju Valmieras pusē ar diviem jaukiem cilvēkiem - Agnesi un Antru. Plāni bija visādi, bet vienmēr jau viss notiek tā kā tam jānotiek un rezultātā kolosāla atpūta un vasaras sajūtu krājumu papildināšana.

Dzīvojāmies viesu namā "Stārķa ligzda" netālu no Matīšiem (apm 20km no Valmieras). Viesu nama mājas lapā rakstīts, ka nosaukums ir radies daudzo stārķa ligzdu dēļ. Tiešām!!! Ieliku uzskates materiālu :D

Ļoti patīkami pārsteidza saimnieces viesmīlība- jutāmies patiesi gaidītas. Mūs cienāja ar pašceptām vafelēm, smalkmaizītēm, pat atnesa tikko kūpinātu gaļu un siltumnīcā plūktus tomātus, gurķus. Dienā, kad braucām prom, katrai no mums iedeva pelašķu-piparmētru pušķīti tējai! Izkāru virtuvē žāvēties, skatos un atceros tās labās sajūtas. Silda sirdi tādi cilvēki.

Līdz ar to ir piepildījies 17.punkts par Antras pasākumiem :)

V-O-L-E-J-B-O-L-S!!!

2011-07-11T01:40:00.002+03:00

Volejbols ir pati labākā komandu spēle!!! :) Jau no vidusskolas laikiem mīļākā spēle!!! Pagājušā vasara pagāja bez volejbola, tāpēc šogad savā dz.d. gribēju atsākt tradīciju- spēlēt ar draugiem jūras krastā! Diemžēl Dubultos stabi bija aizņemti un nācās vien "aplītī", bet ar vislabākajiem cīņu biedriem- Agnesi un Daidzēnu, spēlējām kopā vidusskolā :)

Bet mana šīs vasaras medusmaize ir sporta spēles Medemciemā, dabūju izspēlēties pamatīgi un arī komanda bija forša- čaļi, kuri prot spēlēt. Tikām līdz finālam, bet spēlē ar plēvi tīkla vietā zaudējām un palikām 2.vietā. Taču tāpat bija riktīgi forši!!!

P.S. Piepildās 26.punkts

Ūdens aerobika

2011-07-06T00:43:00.000+03:00

Varu sev pasist uz pleca- malacis, jau 4.reizi biji sporta klubā :) Šodien mana izvēle bija par labu ūdens aerobikai un laikam pie tās arī palikšu. Man patīk pilates, bet ūdens aerobika ļooooti patīk. Esmu ūdens cilvēks, ūdens mani priecē, līdz ar to arī sportot ūdenī ir foršāk :)
Vēl izlasīju daudz pozitīvas informācijas te: http://www.irlaiks.lv/health/sport/fitness/article.php?id=328011 un esmu priecīga :))

Normāla kapučīno krutka mājas apstākļos

2011-07-01T23:31:00.002+03:00

Vispār jau neesmu kafijas fane, ja neskaita pamatskolas laikus, kad nenormālos daudzumos tika patērēta Liepājas kafija pie dzeda. Dzeds dzīvoja netālu no skolas un starpbrīžos ar Daidzēnu močījām kafiju + Ramas maizes. Tagad ar kafiju, precīzāk- kapučīno, mani saslimdināja Agnese, aizvedot uz Index Cafe. Pagaidām tur ir garšīgākais vaniļas kapučīno, kādu esmu dzērusi.

Kapučīno man iegaršojās tik ļoti, ka gribēju iemācīties to arī uztaisīt. Noskaidroju, ka kapučīno sastāv no piena putām un kafijas. Nav problēmu uztaisīt kapučīno, ja ir kafijas automāts mājās. Man diemžēl nav! Sāku lietot paciņu kapučīno, bet tas jau tāpat kā alkoholiķim odekolonu dzert (taču visnormālākais man šķita šis).

Šodien iegādājos Rimi vajadzīgo gadžetu- piena putotāju un mans pirmais paštaisītais mājas kapučīno varēja tapt!

1) Vajadzīgie produkti- kafija, piens (es nopirku kafijas pienu), sīrups (karameļu, bet gribēju vaniļas), kanēlis.

2) Vārīju kafiju :) Man mājās ir tikai 2 mazmazītiņi itāļu kafijas (moka pot) aparātiņi, tad nu šie abi divi reizē uz pilnu jaudu vārīja kafiju.

3) Uzsildīju pienu mikrenē (noteikti tas nav labākais variants) un liku pie darba savu jauno gadžetu. Nu nekā jau tur laba nav :D Parodija par putām. Cena ap 2Ls.

4. Un tad viss kopā- sīrups, kafija, "piena putas", kanēlis- gatava mana krutka!

Secinājumi:

1) baigais čakars, vairāk kā 2 pers. uztaisīt - bezcerīgi!

2) normālas putas var dabūt tikai ar kafijas automātu :)

3) ir kur augt- mācīties rakstiņus putās utt.

4) nav nopietni :D bet tas ir variants, ja baigi sakārojas kapučīno un nav iespējas tikt uz kafūzi.

Laba filma

2011-06-28T00:32:00.001+03:00

Alīna

2011-06-21T22:09:00.000+03:00

Nelepojos ar to, bet es gandrīz nelasu latviešu autoru darbus. Nepatīk, kaitina, garlaiko ar retiem izņēmumiem. Līvānos aizgāju uz Zvaigznes ABC grāmatnīcu un uzrunāju veikala pārdevēju, lai iesaka man grāmatu. Daudzas no piedāvātajām bija lasītas un tad pārdevēja pajautāja, vai esmu lasījusi Annu Skaidrīti Gailīti. Ka esot aizraujoši un interesanti.

Nopirku, izlasīju, patika. Bet tik un tā drusku cauri sita latviešu rakstnieku stils, kas mani nedaudz kaitina.
Grāmata ir par sievietes dzīvi, brīžiem neticamu, bet aizraujošu.
Vērtējums: ****

Pilates

2011-06-21T20:34:00.001+03:00

Ir man tāds 79.punkts par sporta kluba apmeklēšanu- diemžēl jau sen esmu atmetusi ilūzijas par punkta izpildīšanu. Neviens mans attaisnojums nav pietiekoši spēcīgs ( nav laika, bija grūtniecība, tagad mazs bērns, nav liekas naudas utt.). Īstais iemesls ir vienkāršs- slimība smagā stāvoklī ar nosaukumu "pigritiae" ( no latīņu val. "slinkums").

Pirms pāris nedēļām uzzināju par sportsdirect.com interneta veikalu, kur pa lēto var iegādāties sporta apģērbu un nezinu kāpēc, bet pasūtīju bikses, krekliņu un krosenes. Zināju, ka pirmdien man piegādās preci un svētdien zvana draudzene, piedāvā savu sporta klubu abonementu. Un man nebija vairs mana "spēcīgā" argumenta, ka man nav ko vilkt :DDD

Noorganizēju bērnam aukli un devos uz sporta klubu- pilatēm. Zināju, kas tas par zvēru, bet nu sajutos tik tizla... pēc nodarbības jutos kā galerts, knapi savācot sevi, lai nedrebētu rokas un kājas. Bet kāpēc sportošanai ir tāda lieta, ka pēc saguršanas un piepūles ir tāds gandarījums?!? :) Man vēl 3 reizes palika un varbūt iepatiksies, nopirkšu pati abonementu :)

Bilde no interneta dzīlēm

Liels paldies Agnesei :)

Vientulība tīmeklī un Ūdens ziloņiem

2011-06-16T17:52:00.004+03:00

Pagājušajā nedēļā rāvu zobu, agrāk biju ieradusies un pirms baismīgās procedūras nolēmu sevi iepriecināt Zvaigzne ABC grāmatnīcā. Paņēmu Januša Leona Višņevska "Vientulība tīmeklī", tad pārdevēja pastāstīja par akciju "pērc 2 romānus un otrs par puscenu" un paķērās arī Sāras Grūenas "Ūdens ziloņiem".

Sāku ar "Vientulība tīmeklī"- neko daudz negaidīju, jo biju dzirdējusi dažādas atsauksmes, tai skaitā arī ne īpaši labas. Un vēl man likās, ka biju dzirdējusi beigas, bet nē- beigas bija savādākas un grāmata brīnišķīga! Ja par romānu "Ūdens ziloņiem" rakstīts, ka tas ir juteklisks un noslēpumu pilns romāns, tad šos vārdus man gribējās attiecināt uz "Vientulību tīmeklī". Gribu noskatīties filmu!

"Ūdens ziloņiem" man bija atstāts it kā desertā, bet sanāca otrādi. Romāns interesants, bet poļu rakstnieks tomēr pārsita kanādiešu/amerikāņu rakstnieci :) Biju pārsteigta par nežēlīgo cirka pasauli, kaut kā agrāk man ceļojošais cirks izraisīja romantiskas sajūtas, tagad domāju savādāk.

Interesanta sakritība, ka abos romānos bija tēls- polis Jakubs :)

Jauka nedēļa ar divām labām grāmatām!

Černobiļa

2011-06-16T16:41:00.003+03:00

Mani sen neviena grāmata nav tā iespaidojusi, kā šī. Esmu vienkārši satriekta, kādā es esmu dzīvojusi informācijas vakuumā. Es nekad nebiju tā īpaši aizdomājusies par Černobiļu. Jā, es zināju, ka mans vectēvs bija tur kā šoferis. Jā, es zināju, ka klasesbiedrenei nomira tēvs pirmajās klasēs un skolotāja teica, ka viņam asins vēzis no Černobiļas. Jā, es zinu, ka vectēvam ir visādas atlaides, jo viņš ir bijis Černobiļā. Jā, es zinu, ka viņš ir teicis, ka viņam zobu nav dēļ Černobiļas.... To visu es zinu, bet nekad par to nebiju aizdomājusies- ko, kas, kāpēc?

Tagad izlasīju un esmu uz mutes, nebiju aizdomājusies, ka cilvēkiem tik ļoti ir melots! Piem., ka nekas traks jau nav noticis, tikai rokas pirms ēšanas jāmazgā. Paviršie glābšanas darbi un glābēju attieksme.

Tagad runāju ar vectēvu, viņš stāsta, ka bijis pie reaktora, viņam teikuši- ka galvenais, lai nekāpj no autobusa ārā. (!!!). Uzzināju, ka autobuss, ar kuru bija pie reaktora, vēlāk tika aizsūtīts uz Ķegumu. Mums joprojām bēniņos stāv soma, ar kuru vectēvs bija tur (būtu interesanti pamērīt radiācijas rādītājus).

Ļoti interesanta grāmata, jo nav sausi fakti, bet gan reālu cilvēku- liecinieku atmiņas.

P.S.Iedevu vectēvam izlasīt, redzēs, ko viņš teiks.

Vērtējums: ***** +*

Ierakumu ceļš

2011-06-07T01:28:00.001+03:00

Ar šo grāmatu man gāja kā pa ierakumiem, mocīju to no apmēram aprīļa vidus (uzdāvināja man vārda dienā). Nezinu, vai pie vainas skandināviskais gruzonisms, bet nu grāmata absolūti nepavilka. Grāmatai ir piešķirtas balvas un nesaprotu, kāpēc, bet esot pat filma uzņemta.

Īsumā- vīrietis sačakarē ģimenē attiecības, pašķiras; lai salabtu- nolemj pirkt māju. Bet džekam nav naudas un galviņā arī kaut kas sagriezies, rezultātā viņš piečurā svešu māju mauriņus, izseko māju saimniekus, veic nenormālus pētījumus, terorizē māju pārdošanas speciālistus utt. Galu galā izskan retorisks jautājums- vai var nopirkt mājas (nevis māju, bet MĀJAS) un ģimeni? Man jau liekas, ka nevar...

Tagad rakstot par grāmatu un aizdomājoties, tomēr kaut kādas simpātijas sāk rasties :) Ļoti precīzs teikums likās "...nu neieguldiet, mīļie ļautiņi, savu naudu šajā pūžņojošā rindenes daļā, kas pēc desmit gadiem izskatīsies pēc pamestas kūts dzelzceļmalā." Ha, grāmata Latvijā ir izdota 2006.gadā, šķiet, tie arī bija treknie gadi, kad visi pirka mājas un dzīvokļus. Izdevniecībai "Dienas Grāmata" vajadzēja dalīt šo grāmatu pie kredītiestāžu durvīm ar ieliktu grāmatzīmi vietā, kur šis viedais teikums rakstīts.

Ne jau māja ir svarīga, bet "mājas" ar savu īpašo sajūtu- vēlmi atgriezties :)

Balkona puķes

2011-06-03T20:45:00.001+03:00

Ir izpildīts nākamā "101" 36.punkts- iestādīt balkona puķes. Manas mājas zinātāji zina, kāds man ir balkons :D Balkons, uz kura var iziet tikai supermodeles :D Bet margas ir, tātad var būt arī balkona puķes :)

Biju pārsteigta, ka pasākums nemaz nav lēts:

1) 2 puķu kastes Depo 2*11.05Ls=22.10Ls

2) 4*5l Universālās augsnes 5*1.57Ls=7.85Ls

3) Saldējums Ekselence ( Depo pirkts, jo baigi karsti bija :D ) 0.34Ls

4) Petūnijas 4gb*2.50Ls=10Ls

Kopā: 40.29Ls.

Protams, ietaupīt var uz augsni ( ja ir kur dabūt), puķes arī var pats izaudzēt un kastes gan jau ka var nopirkt arī lētākas :) Slinkums maksā dārgi :) Bet man ir tāāāāāāds prieks, pat nezinu kāpēc :D

Ajūrvēdas masāža

2011-05-22T00:22:00.001+03:00

Ja pēc iepriekšējās masāžas, jutos kā salauzta, tad šodien pēc ajūrvēdas masāžas- es lidoju! Protams, atkal izmantoju perkamkopa.lv kuponu un šoreiz esmu ļoti apmierināta.

Masāžu veica sertificēta ajūrvēdas masāžas speciāliste Indra Upeniece- ļoti pozitīvs cilvēks, patīkama telpa un apstākļi ( es visu laiku galvā salīdzinu ar iepriekšējo pieredzi- kur masiere tikko papīpējusi, mani spieda krakšķošā masāžas galdā :D). Pati masāža ilga apmēram pusotru stundu, kuras laikā tika izmasēts viss ķermenis ar siltām eļļām- eh, gribas vēlreiz :) Jātaupa naudiņa (25Ls) un jāiet atkal.

Bilde no neta dzīlēm ( tā neesmu es :D )

Soņa

2011-05-04T00:37:00.002+03:00

Kaut kā vienmēr man sanāk ilgi gaidīt, lai izdotos nopirkt biļetes JRT. Uz "Mans nabaga Marats" gaidīju pāris gadus un tāpat arī "Soņu" ļoti ilgi neizdevās "noķert". Nezinu, vai krīzes iespaidā, bet beidzot tiku pie biļetēm :) Abas ar Agnesi devāmies uz Talsu ielu 1- Mūzikas un teātra muzeju.

Es nevaru pateikt, ko domāju par izrādi, jo vārdi "patika", "ļoti patika", "ģeniāli"- nespēs raksturot manas sajūtas. Negribu atstāstīt saturu- jo to nevar atstāstīt, nevaru arī attēlot Soņas emocijas un grimases. Izrāde ir vienkārši jāredz! Jāredz, lai sajustu To!

"Bija reiz cilvēks- un nu vairs nav. Tikai vārds palicis- Soņa"

T.Tolstaja

Kapusvētki

2011-04-29T22:59:00.002+03:00

Šodien biju JRT izrādē "Kapusvētki", tagad pēc izrādes palasīju kritiķu atsauksmes, kuros pieminēti tādi teksti kā "plakans", "līdz žāvām garlaicīgi", "bezpersoniska izrāde". Neesmu teātra kritiķe, vados tikai pēc savām sajūtām- žāvas man nenāca, ļoti patika Mārtiņa Grauda fotogrāfijas, patīk JRT zelts- Āboliņš, Keišs, Daudziņš. Arī es katru gadu braucu uz kapusvētkiem un tie tiešām ir svētki.

Izrādē bija daudz ārzemnieku un kāda pakurla ārzemnieka dēļ dzirdēju arī tulkojumu angļu valodā :) Bet es aizdomājos, ka ārzemniekiem šī nav īstā izrāde, tur bija tik daudz no latviskā, ko citiem nesaprast. Izrāde par latviešiem, braucu un domāju par mums- ka esam dīvaina tauta :)
Bilde no www.nra.lv

Gabriels Garsija Markess "Simts vientulības gadu"

2011-04-26T13:30:00.001+03:00

Ilgi lasīju grāmatu, bieza un "ne viegla". Stāsts par Buendiju dzimtu 100 gadu garumā. Mana pirmā G.G. Markesa grāmata, bet kaut ko biju dzirdējusi par viņu. Nu teiksim tā, grāmata ir spēcīga :) valodā, aprakstos, lietas sauktas īstajos vārdos.

Ja grāmatām būtu smarža ( ne jau papīra, bet stāstījuma), tad šī grāmata ostu pēc sviedriem, zemes, vecuma, izkārnījumiem un aizliegtā augļa...Nē, grāmata nav slikta, grāmata ir ļoti laba :) Tikai tie apraksti likās tik reāli un skarbi.Katrā ziņā es negribētu būt Buendiju dzimtā.

Vērtējums:****

Miera ielas Gruzija

2011-04-10T01:56:00.001+03:00

12.punkts ir izpildīts, apmeklētas 10 izstādes 543 dienu laikā. Nav jau skaitlis, ar ko lepoties, bet jāatzīst, ka gana daudz interesanta ir redzēts- foto un mākslas izstādes, dažādi laika periodi, temati un autori.

Pēdējā apmeklētā izstāde bija šodien- "Miera ielas Gruzija" DADcafe- kinooperatora Jāņa Skulmes fotogrāfijas no Gruzijas. Pasākums bija silts un sirsnīgs! Sapratu, ka Gruzijas tēma turpinās un aprīlī vēl būs gruzīnu mūzikas, kino un literatūras vakari :) Tika solīts arī gruzīnu šašliks kādā maija dienā :D

Noteikti ir vērts apmeklēt gan pasākumus, gan DADcafe :) Atgriezīšos tur nobaudīt citrona kūku :)

Nikija Frenča "Nogalini mani maigi"

2011-04-06T00:06:00.001+03:00

Pirms kāda laika šo grāmatu izlasīja Agnese un pēc tam iedeva arī man. Tā kā bija ievilkusies Brensona biogrāfijas lasīšana, tad Frenčas grāmata diezgan ilgi nostāvēja plauktā. Vakar domāju, ko varētu palasīt un ieraudzīju Agneses doto grāmatu. Kā vakar vakarā sāku lasīt, tā šodien pēcpusdienā pabeidzu lasīt. Aizraujoša grāmata, ja lasītu pludmalē, tad noteikti apdegtu un ne reizi nebūtu iekāpusi ūdenī :D Grāmata par mīlestības apsēstību un neprātu, kaisli, kas ir postoša un noved līdz noziegumiem. Paldies Dievam neko tādu neesmu piedzīvojusi, līdz ar to arī zūd "ticamības moments", bet kā lasāmviela ir ļoti interesanta!

Vērtējums: *****
Lasot grāmatu, atcerējos par šo jauko dziesmu no maniem pusaudzes gadiem, bet cik palasīju, ka kopīgs ir tikai nosaukums...nekas vairāk :)

Ričards Brensons "Losing My Virginity"

2011-04-04T16:05:00.001+03:00

Beidzot izlasīju :) Lasīju baigi ilgi- vairāk kā mēnesi, bet ne jau tāpēc, ka neinteresanta. Grāmata ir ļoti interesanta, bet ļoti bieza un tā kā autobiogrāfija, tad nelasās ātri (vismaz man tā parasti ir).

Lasīju grāmatu un nepārtraukti domāju, kā R.Brensonam ir izdevies izdzīvot un nopelnīt miljardus?! Viņš ir pilnīgi traks un laikam jau tad arī pierādās, ka "trakajiem pieder pasaule". Cilvēks lido apkārt pasaulei gaisa balonā; izdomā visdažādākos veidus, kā nopelnīt naudu; lido kosmosā; nopērk salu; palīdz Āfrikai; cīnās ar globālo sasilšanu, tiesājas ar British Airways; raksta S.Huseinam vēstules un brauc pēc ķīlniekiem uz Irāku. Tas viss kopā ir neticami un šķiet nereāli!

Citāts no grāmatas: "...Pīters Geibriels, kurš reiz sacīja: - Tas ir šausmīgi! Virgin ir pilnīgi visur! Tu, cilvēks, pamosties pie Virgin Radio, tad uzvelc savus Virgin džinsus un aizej uz Virgin lielveikalu; tu dzer Virgin Cola un lido uz Ameriku ar Virgin Atlantic. Drīz vien tu piedāvāsi Virgin dzemdību un Virgin dzimtsarakstu nodaļu, Virgin apbedīšanas biroju pakalpojumus. Es domāju, ka Virgin vajadzētu pārsaukt par "Sākuma un beigu kompāniju". Virgin ir pašā sākumā un būs arī pašās beigās"".

Cik man zināms, tad Virgin līdz Latvijai nav ticis, bet ceļojuma laikā Francijā, mēs klausījāmies Virgin radio un kopš tā laika man atmiņā iespiedusies šī dziesma (tikai tur bija pamainīti vārdi- it kā dziedāja par radio un piedziedājumā dziedāja Virgin Radio):
Bilde no dailygalaxy.com

Kazanovas orķestris

2011-04-02T01:40:00.001+03:00

Pirms laba laika tiku informēta par tādu jaunu orķestri, kuri sevi dēvē par "jauniešu pašizdomātu simfonisko orķestri "Kazanovas orķestris"". Sāku medīt viņu koncertus, bet visu laiku apstākļi iegrozījās tā, ka netiku. Beidzot viss notika īstajā laikā un vietā- 1.aprīlī Baložu kultūras namā Kazanovas orķestra koncerts. Sarunāju līdzgājējos Agnesi un devāmies baudīt mūziku :) Ko lai saka?!? "Man patika!"- tas būtu pārāk vienkārši teikts, es biju sajūsmā, katrā dziesmā dabūju just zosādu (pirmais manas labpatikas rādītājs :)). Koncertā atskaņoja:

1. Crossfire (Scorpions), 2. Master Of Puppets (Metallica), 3. Dzimtā valoda (Līvi), 4. Bohemian Rhapsody (Queen), 5. Nu, pogodi! (mūz. no m/f, lai cik nebūtu dīvaini- dziesmas laikā man pat asaru iesita acī :D laikam bērnības nostaļģija uznāca, kad ar bērnudārza grupiņu gājām skatīties šo multeni uz kinīti, biļetes cena bija 20 kap. :DDD), 6. My Way (F.Sinatra, solists Kristaps Šēnbergs), 7.Song From A Secret Garden, 8. Stop!(S.Brown, vokālu dziedāja Ilze Ozoliņa- fantastiska balss!!!), 9. Radio Video (System Of A Down), 10. Pūt, vējiņi! (I.Kalniņš), 11. Feeling Good (A.Newley, L.Bricusse, vokāls- orķestra vijolniece Zane Rutkovska- meitene ar samta balsi :) Ļoti patika!), 12. Pirates Of Caribbean (H.Zimmer).

Brīnišķīgs vakars, paldies viņiem! Domāju, ka nākamreiz iešu atkal ;)
Te viņu mājas lapa: http://kazanovaorchestra.lv/
Te viņi jūtūbē (bet tas tik ieskatam, jābauda dzīvajā!): http://www.youtube.com/user/kazanovaorchestra

Jauni KUS KUS :)

2011-03-30T23:46:00.000+03:00

Ir taču teiciens, ka jādāvina citam tas, kas pašam patīk :)

Man ļoooti patīk KusKus mājas zābaciņi! Šodien devāmies apsveikt Guntu pagājušajā vārda dienā ar KusKus zābaciņiem padusē (39.izmērs, kā bija teicis Guntas dzīvesbiedrs). Apsveicām, Gunta priecīga, bet tad- bāc, Guntai spiež jaunie zābīši :( Tiek izrunāta iespēja nogriezt lielo pirkstu, jo tāpat nav vajadzīgs, bet beigās vienojamies, ka mēs samainīsim pret citiem (konkrēti šie nebija lielāki par 39.izm.). Braucam mājās un Rolim saku, ja man derēs, tad es paturēšu sev! :) Protams, man der! Bet Guntai ir pasūtīti citi!

p.s. Tagad sēžu savos jaunajos mājas zābaciņos un rakstu šo tekstu :D
bilde no http://kuskusstore.com/boots/

Limfodrenāžas masāža

2011-03-19T14:48:00.002+02:00

Dikti gaidīju šodienu, jo biju nopirkusi perkamkopa.lv masāžu. Ar lielām cerībām uz relaksēšanos devos uz norādīto salonu. Hm, guvu mācību- vienmēr noskaidrot uz ko es eju :D Limfodrenāžas masāža- sāpīgākā skaistuma procedūra, ko esmu piedzīvojusi!!! Pēc pāris maigām roku kustībām sākās vistrakākā muskuļu mīcīšana, "izbraukāšana ar ezi", "bankas" pielietošana, pliķēšana utt. Masiere teica, ka uz kājām iespējami zilumi. Jau pirmajās minūtēs es vēlējos, kaut nebūtu pirkusi šādu masāžu un nodomāju, ka medus anticelulīta masāžas arī varu aizmirst (tur arī "dauzot") Ja kāds redzētu manu seju procedūras laikā- sāpju grimasēs ar sakostiem zobiem! Tik žēl sevis sametās, ka nopirku puķes un uzzināju to nosaukumu- ranunkuļi :) Apsolīju sev, ka tagad iešu tikai uz šokolādes, zāļu tēju, karsto akmeņu masāžām (draudzene palabotu mani "uz procedūrām").

p.s. Bilde no freewebs.com un ir izpildīts 28.punkts :)

Manas kino dziesmas

2011-03-11T02:07:00.000+02:00

Šodien zvana Agnese un prasa, kāpēc Tev gribas Joni Mitchell Shine albumu? Patīk!!! :) Un tad es iedomājos, ja jau man ir raksts par mīļākajiem filmu skatiem, tad arī uzrakstīšu par dziesmām :) Secībai nav nozīmes :)
1) Filma Love Actually ir mana top Ziemassvētku sajūtas radīšanas un sirds plosīšanas filma. Un ir pāris vietas, kurās es vienmēr raudu. Raudu, kad dzied baznīcā "All You Need Is Love" un arī, kad skan Joni Mitchell "Both Sides Now".

2) Pedro Almodovar + Penelope Cruz= viena no manām mīļākajā kombinācijām! Dziesma no filmas "Volver" uzdzen man labpatikas zosādu :)

3) Tik silta filma-"500 days of Summer"! Tik foršas dziesmas! Viena no tām-

4) Skatīties TV seriālus ir sliktais tonis, bet man patīk krievu "Margoša" un Pavela Čehova dziesmas :)

5) Protams, manu filmu mūzikas virsotnē ir "Good Year". Patīk visas dziesmas un ir iegādāts filmas mūzikas albums :) Viena dziesma ieskatam :)

Liriskais hīts

2011-02-27T02:56:00.000+02:00

Acis vēl nav nožuvušas pēc filmas noskatīšanās. Labs, sirdi plosošs gabals - "August Rush". Kaut kad nesen rādīja pa TV un dzirdēju labas atsauksmes, nolēmu noskatīties.

Esmu ļoti patīkami pārsteigta par aktiera Jonathan Rhys Meyers dziedātprasmi :)

Skati, kas paliek atmiņā

2011-02-25T02:36:00.001+02:00

Naktī nevarēju aizmigt un aizdomājos par filmu skatiem, kas spilgti palikuši manā atmiņā. Tie ir skati, kas ik pa laikam parādās galvā un atgādina par sevi.

1. Mīļā, labā, jaukā filma Good Year. Visa filma sastāv no neaizmirstamiem skatiem, tā tik ļoti mani iedvesmoja, ka es devos ceļojumā uz Franciju, lai pabūtu tur- sajustu musonu, samiegtu acis no spilgtās saules, pasmaržotu lavandu, nobaudītu vīna garšu pa īstam :) Pievienoju attēlu no ceļojuma, vīns un vieta tā pati- tikai gadalaiks cits :)

2. Vēl viena burvīga filma "2 Days In Paris"- arī viena no mīļākajām filmām. Attēlā Džeks un Mariona ar viņas tēvu ir kādā no Parīzes tirgiem. Ha, džekam šajā kadrā palika slikti no visiem tiem liemeņiem (liemenis- briesmīgs vārds :D ) Es zinu, ka es noteikti aizbraukšu uz Parīzi!!! :)

3. Nesen noskatījos norvēģu "The Bothersome Man" un mani vnk fascinēja pagraba griestu izskats- visi griesti vienās lampiņās. Neapskaužu to cilvēku, kuram tas bija jāuztaisa, bet skats fantastisks- ne velti, palicis man atmiņā :)

4. Kadrs no "Amelie" sākuma. Filma, kas jāredz katram!!! Bet skats vienkārši atgādināja manu bērnību- tā silti palika ap sirdi.

5. Kad filmā "Everything Is Illuminated" ieraudzīju šo skatu- man bija "Wow!!!" Kā es gribētu kādreiz pabūt tādā mājā un padzert tur tēju- visapkārt milzīgs ziedošu saulespuķu lauks. Man šķiet, ka tādā vietā nevar būt pesimistiski noskaņots :) Jābrauc uz Ukrainu meklēt tādu lauku :)

6. Kadrs no "Vicky Cristina Barcelona"- arī ļoti baudāma filma un te Maria Elena iepozē Kristinai. Bardems var būt laimīgs, ka viņam ir tik skaista sieva :) Filma kā pamudinājums aizbraukt uz Spāniju ;)

Bildes no interneta dzīlēm un personiskā arhīva

Netipiski man...

2011-02-25T02:00:00.002+02:00

Ha, bet pēdējās nedēļas laikā man ir patikušas filmas, kuras man parasti neinteresētu un nepatiktu, bet šoreiz iekrita acīs un noskatījos tos sū..., pasmējos, paraudāju, spriedzes dēļ nespēju mierīgi nosēdēt. Neiesaku skatīties un tērēt laiku :D
Tātad kategorijā- stulbā komēdija- Tucker And Dale VS Evil. Filma ir parodija par tipiskajām šausmenēm- jauniešu bariņš un slepkavas-maniaki, stāsts par to, kas notiek, ja cilvēki pakļaujas stereotipiem :D

Nākamā filma- romantiskā komēdija- Life As We Know It. Filma, kuras treilerī jau viss ir pateikts, bet uzrunāja mani, jo pašai tagad aktuālas bērnu lietas un tiešām liekas smieklīgi joki ar bērnu kakām, izsmērētu ēdienu, pirmajiem soļiem utt. Pirms gada mani nesasmīdinātu ar tādiem jociņiem, šoreiz smējos pamatīgi.

Nākošā filma, oficiāli kategorijās "crime, drama", bet man tā bija pilnīgākā spriedze. The Next Three Days. Skatījos tikai Rasela Krova dēļ un nenožēloju, jo filma man tiešām patika. Šo filmu pat ļoti iesaku noskatīties :)

Karmena

2011-02-10T23:44:00.001+02:00

Operas "punkts" skaitās jau izpildīts, bet pagājušajā svētdienā aizgāju uz operu "Karmena". Agrāk biju jau dzirdējusi un redzējusi, bet citā iestudējumā. Cik atceros, toreiz vizuālais izskats bija askētisks- pelēka siena, krēsli, kaut kas tāds... Šoreiz viss Kubas stilā un man patika! Iesaku noskatīties!

Lato Lapsa "Brīvības grāmata"

2011-02-10T22:03:00.002+02:00

"(..) šis bija stāsts par to, ka brīvība ir dārgāka par visu, - tā ir tik grūti iegūstama un tik viegli zaudējama, iemainot pret drošību, labklājību vai kādu citu lēcu virumu. Kā rezultātā, ziniet, beigās nav pat šī viruma. Ir tikai bezspēcība un vēlme kaut kā, nez kādas bezjēdzīgas cerības dēļ saglabāt kailo dzīvību. Kuras dēļ taču var paciest un pašam izdarīt visu- noskatīties nodevībā, melos un slepkavībās un nodot, melot, slepkavot pašam." (Lato Lapsa)

Kad mani kaut kas sāk interesēt, informācija nāk no visām pusēm. Viens no intereses objektiem man ir Ziemeļkoreja (pēc Orvela lasīšanas, filmu noskatīšanās), tā nu nejauši grāmatnīcā atradu Lato Lapsas "Brīvības grāmatu". Ieraugot grāmatas vāku jau sapratu, par ko būs stāsts un ķēros tai klāt, kaut gan parasti nelasu vēsturiskas, politiskas grāmatas. Grāmata ir par 2 pasaulē iespējams nebrīvākajām valstīm- Ziemeļkoreju un Turkmēniju (par šo man bija pārsteigums, pirms tam neko tādu nebiju dzirdējusi). Lasīju un priecājos, ka neesmu nevienā no šīm valstīm dzimusi, jo, piemēram Ziemeļkorejā- lielākā daļa tautas dzīvo nabadzībā un joprojām pielūdz savu nu jau mirušo vadoni, nav interneta, nav mobilo telefonu, katrs desmitais ir bijis nometnē, ja aizbēgsi no Z-Korejas, uzskati, ka tava ģimene jau ir mirusi utt., bet Turkmēnijā aizliedz zelta zobus, baletu (citādi meitenes smejas), bibliotēkas (jo tāpat neviens neapmeklē), infekcijas slimības (ar tām nevar slimot, jo to nemaz nav, tās ir aizliegtas), prezidenta seja ir visur- avīzēs, ielās, grāmatās, uz produktiem...To visu ārprātu nevaru atstāstīt, tas vienkārši ir jāizlasa!!!

Vērtējums: ***** +*

P.S. Desertā vēl teksta uzdevums no Z-Korejas skolas matemātikas: Tautas armija pēc kaujas pret amerikāņu imperiālistu suņiem un Dienvidkorejas marionetēm saņēma gūstā 15130 kareivju. Amerikāņu gnīdu viņu vidū bija par 1130 vairāk nekā Dienvidkorejas marionešu. Cik daudz amerikāņu suņu un Dienvidkorejas marionešu tur bija?

31.punkts

2011-01-30T22:43:00.005+02:00

Šodien jauka diena- atpūta ar draugiem :) Braucām notērēt Daidzēna dāvanu karti GoPlanet kartinga trasē. Saodušas benzīna smaku un noskatījušās, kā mazie dragā- drusciņ dabūjām satraukties. Neviena no meitenēm nebija braukusi ar kartingu, tikai Māris mums pieredzes bagātais. Viņš arī mūs apdzina par pāris apļiem :)

Kartings forša lieta, pēc 10 min brauciena var arī sajust muskuļu esamību rokās un kājās. Biju pārsteigta, ka uz beigām jau sāpēja labā kāja, jo gāzes pedālis diezgan stingri jāspiež. Mārim bija ticis karts, kuram gāzes pedālis iesprūda (laikam tāpēc mūs noskrēja :DD )
Patikt patika, bet par kartinga braucēju nekļūšu! :)
p.s. Šodien atgriezos Andalūzijas sunī, kā jau solīju vasarā, šoreiz nobaudīju ceptus baklažānus ar valriekstiem, bazilika un vēl kaut kādu mērci :)

The Bothersome Man

2011-01-30T02:39:00.004+02:00

Ir filmas, kuras noskatos un tūlīt pat aizmirstu (piem., piektdien noskatījos Meet the Rileys), bet ir filmas, kuras noskatos un tad pāris dienas ir par ko padomāt. Šīs nakts filma un iemesls padomāt "The Bothersome Man" (Den Brysomme Mannen-norvēģu filma). Filmu man ieteica noskatīties mans franču valodas skolotājs Timurs un piebilda, ka filma ir iedvesmojusi Vestardu Šimkus. Uzskatīju to kā pietiekami lielu iemeslu noskatīties filmu. Pirmo reizi mēģināju to skatīties kaut kad vasarā, bet n-tajā minūtē sapratu, ka filma ir norvēģu valodā un man nav titru saprotamā valodā. Šoreiz dabūju abus- filmu un titrus, pirmajā brīdī filma liekas- wtf?!? Un patiesībā arī vēl daudzos brīžos vēlāk :) bet ir vērts noskatīties, ja vien tava pēdējā labākā filma nav Saw vai Easy A garā :) Filmas sižets man nedaudz sasaucās ar Orvela "1984".

Nez filmas veidotāji zina, ka viņi iedvesmojuši mūsu izcilāko pianistu? :)

p.s. Agnese, ja skatīsies filmu- nerādi to savam vīram! :) Tā ir no kategorijas "filmas, kas Laurai patīk" :DD

29.punkts

2011-01-26T02:43:00.006+02:00

Tikko internetā izlasīju: "Gadās, ka ieej virtuvē padzerties, bet, kad atjēdzies, ēd jau trešo sviestmaizi"- iekšēji pasmaidīju- tas ir par mani... Pirms pāris dienām (laikam žurnālā "Veselība") izlasīju emocionālās rijējas atzīšanos un uzzināju, ka LV ir pat anonīmās emocionālo rijēju grupas, tāpat kā alkoholiķu. Tik traki man neiet kā rakstā minētajai personai, bet nu jāatzīst, ka arī tas ir par mani.

Tātad SVARS mūžīgā sieviešu problēma ar tekstu "Es esmu resna", un es neesmu īpaša, arī man piemīt šī problēma. Saukt sevi par resnu sāku jau tad, kad vēl nebiju resna :D Ha, mans vienmēr pieminētais domu spēks- ko domā, tas arī piepildās! Kad veidoju 101 lietas sarakstu- ierakstīju, ka vēlos sasniegt 70kg svaru, tajā brīdī no šī svara mani šķīra 5 kg. Kādam/kādai varētu likties baigais smagsvars, bet paskatoties uz vecajām bildēm un ņemot vērā augumu, es būtu ļoti laimīga par šādu svara ciparu :)
Tad gadījās tā, ka kļuvu par māmiņu un pateicoties sliktumu neesamībai pirmajā grūtniecības trimestrī un lieliskai apetītei, šobrīd mani šķir daudz lielāks cipars (x3) no ideālā svara. Ilgu laiku cerēju uz brīnumu, bet brīnums nenāk :D Tāpēc esmu apņēmusies tomēr mēģināt kaut ko darīt. Man ir tapis rīcības plāns!

1) samierināties ar to, kāda esmu šobrīd! (izmest "mazās" drēbes, kuras ir samazinājuši kaloriju rūķīši) Mana teorija pierāda- jo mazāk uztraucas par svaru, jo mazāk problēmu ar svaru.

Speciāli ieliku Queen Latifah bildīti, manuprāt, viņa ir viena no tām apaļīgajām sievietēm, kura ir skaista :) Iedvesmai var noskatīties filmu Last Holiday, kur viņa izskatās lieliski! Nezinu, ko viņa domā par sevi, bet man patīk, kā viņa izskatās ar visiem liekajiem kg.

2) nekādas diētas! Pietiekami daudzi tuvi cilvēki ir pārtikuši no kefīra-āboliem, tikai gaļas, bez maizes, bez cepta, bez saldumiem utt. Diemžēl nepazīstu kādu, kurš būtu atbrīvojies no liekajiem kg un saglabājis svaru nemainīgu.

3) domāt! visbiežāk es ēdu, jo man patīk ēst :D Ir forši, skatīties filmu un ēst čipsus, ar draudzeni dzert kapučīno un piekost klāt kruasānu, bet patiesībā, ja ieklausās sevī- ēst nemaz tik bieži negribas. Vienkārši tiek ēsts procesa dēļ. Tātad plānā ir piedomāt, vai tiešām es šobrīd gribu ēst???

4) neēst emocijas! Ir cilvēki, kuri satraucoties neēd, es - uztraukumā, bēdās, sliktā noskaņojumā ēdu un daudz un pēc iespējas vairāk saldumu, jo man paliek labāk! Jāmēģina nomākt emocijas ar kaut ko citu- palasīt žurnālu, grāmatu, iziet ārā, uzrakstīt vēstuli...

5) pasūtīt dillēs "smalkjūtīgos" radus un draugus, kuri satiekot izsaka piezīmes "vai kāda Tu apaļīga palikusi!", "labā maizē tikusi", "tev vajadzētu paskriet", "es tevi uz ielas nepazītu". Varbūt viņi arī uzskata, ka "palīdz", bet tāpat gribas viņus pasūtīt tālāk :D

6) sīkumi, kuri nebūt nav sīkumi! daudz dzert ūdeni, vedot bērnu pastaigā- iet pēc iespējas garāku maršrutu vai arī tempā, ideāli ir rīvēties pēc Ziņģītes metodes ( bet slinkums), rakstīt apēstā dienasgrāmatu, kontrastduša ( nav jau patīkami liet sev virsū aukstu ūdeni). Tātad lietas, kuras it kā ir sīkums, bet, ja to dara ilgstoši, tad rezultāts ir!

Tad nu es sev novēlu veiksmi! Varbūt pēc kāda laika ziņošu par iznākumu :)

bildes iekš google.com atrastas

Santa Montefjore "Čigānu madonna"

2011-01-23T22:59:00.001+02:00

Netērējiet laiku Čigānu madonnas lasīšanai. Tipiskais bestsellers, romāns, kuru lasīt vilcienā pa ceļam, pludmalē sauļojoties u.c. brīžos, kad negribas neko domāt, bet vienkārši gribas ar kaut ko nodarbināt savas acis :) Vadlīnijas- mīlestība, nodevība, noslēpumi. Brīžiem likās, ka autore ir izdarījusi copy-paste, salīdzinot ar "Franču dārznieku". Grāmatu izlasīju, bet zinu, ka pēc gada vairs neatcerēšos, par ko tā bija.

Vērtējums: ***

7 lietas par mani

2011-01-23T21:13:00.001+02:00

Kādu laiciņu nebiju netā un šķiet, esmu palaidusi garām "jaunumu" - ceļojošās anketas blogos, Agnese man nodeva stafeti:

“7 lietas par mani”.

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Kā nāk miegs!
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Pamanu, to pašu, ko visi citi- izskatu, augumu, ģērbšanās stilu.
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Atpakaļceļa iespēju, jo palikt vai ilgstoši dzīvot tur- es noteikti nespētu
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

Manas mammas vārītā frikadeļu zupa :)
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Vīra māte
6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
Black Swan- iesaku noskatīties, labs iemesls padomāt :)
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Šobrīd lasu Dafne di Morjē "Karaļa ģenerālis"

Stafeti nododu Anitai, Ilzei, Elī.

Pūķa ķērājs

2011-01-10T02:15:00.001+02:00

Vakar ieslēdzu TV un tieši sākās jauna filma, pēc pirmajiem kadriem man radās nojausma, ka filma ir par grāmatu, kuru tik daudzas reizes esmu paņēmusi rokās un tikpat daudzas reizes nolikusi to atpakaļ grāmatu veikala plauktā. Grāmatas nosaukums Hāleds Hoseinī "Pūķa ķērājs", filmas nosaukums "The Kite Runner". Pēc filmas noskatīšanās domāju, kāpēc ir tik daudz ļaunu cilvēku un kāpēc cilvēki viens otram nodara pāri?!?

Iesaku noskatīties!

Hermanis Hese "Sidharta"

2011-01-10T01:55:00.000+02:00

Kad lasu tādas grāmatas kā "Sidharta", tad vienmēr domāju, cik gan gudram ir jābūt rakstniekam, lai spētu noformulēt un uzrakstīt tik spēcīgas domas. Tik varenas, lai cilvēki vēlētos tās citēt un pēc tām vadīties.

Tāpēc uzmeklēju interneta dzīlēs sīkāku informāciju par pašu rakstnieku. Hermanis Hese (dzimis 1877.g.2.jūl.- miris 1962.g.9.aug.) ir viens no izcilākajiem vācu rakstniekiem un ir saņēmis Nobela prēmiju. Heses darbu pamattēma ir garīguma meklējumi. "Sidhartu" viņš uzrakstīja pēc Indijas apmeklējuma, kaut gan bija vīlies ceļojumā. Romāna pamatā ir Gautamas Budas dzīvesstāsts.

Visvairāk mani uzrunāja šis, ko Vāsudeva teica Sidhartai, kad viņš bija izstāstījis, cik ļoti mīl savu dēlu un grib viņu no visa pasargāt: "...Kurš tēvs, kurš skolotājs spēja pasargāt viņu no tā, ka pašam jāpiedzīvo dzīve, pašam ar šo dzīvi jāaptraipās, pašam jāuzkrauj sev vainas nasta, pašam jātukšo rūgtais kauss, pašam jāatrod savs ceļš? Vai tu domā, mīļais, ka šis ceļš kādam tiek aiztaupīts? Varbūt tavam dēliņam, jo tu viņu mīli, jo tu labprāt gribētu aiztaupīt viņam ciešanas un sāpes, un vilšanos? Bet, kaut arī tu desmit reižu mirtu viņa vietā, tu nevarētu mainīt ne vismazāko sīkumu viņa liktenī."

Grāmata ir no tām, kuru ik pēc laika var atkal pārlasīt un atkal ieraudzīt ko jaunu.

...

"...mīlestību var izdiedelēt, nopirkt, saņemt kā dāvanu, atrast uz ielas, bet nolaupīt to nevar."

"Vairums cilvēku ir kā birstošas lapas, kas vējo un virpuļo gaisā, un šūpojas, un svārstoties nokrīt zemē. Bet citi, nedaudzi, ir kā zvaigznes, tās iet stingri nospraustu ceļu, tās neaizsniedz nekāds vējš, pašām sevī tām ir savs likums un savs ceļš."

...

Vērtējums: *****

Petra Hammesfāra "Māte"

2011-01-05T02:55:00.000+02:00

Aizbraucu uz Jāņa Rozes grāmatnīcu atjaunot klientu karti un atkal paslīdēju grāmatu pirkumos, atgriezos mājās ar trim jaunām grāmatām. Vienu no tām paņēmu tikai tāpēc, ka bija lēta (2.55Ls) un grāmatas aprakstā bija pieminēti zirgi.
Sāku to vakar vakarā lasīt un šodien pabeidzu, grāmatai ir 378.lpp., līdz ar to var spriest par to, cik ļoti mani tā aizrāva.
Neesmu krimiķu fane, bet romāns pieskaitāms pie kriminālliteratūras. Lasīju un visu laiku cerēju, ka tomēr viss beigsies labi :( Romāns ir par mātes mīlestību un cerības spēku. Vispār grūti, ko teikt, jo tagad tāds mulsums un neziņa...jāpadomā.

28.12.2010.

2011-01-01T23:44:00.001+02:00

44.punkts ir izpildīts :) 28.decembra īpašais pasākums bija pastaiga ar vecākiem un manu mazo pa dzimto pilsētiņu ar statīvu pār plecu :) Paķēru statīvu un fotoaparātu, gribēju iemūžināt Līvānu ziemu vakarā. Jāatzīst tā nebija prātīga doma, jo sniga sniegs (bildes miglainas, neskatoties uz statīvu) un mani pastaigas biedri tik ļoti sala, ka nespēju līdz galam izbaudīt procesu. Bet tāpat bija jauka pastaiga divu stundu garumā :)

Vakara bildes nelikšu- kauns rādīt :) Ielikšu Rudiņa bildi- kā nekā šī gada simbols :)

Ziemas naktis ar Franču dārznieku

2011-01-01T23:15:00.000+02:00

Pēdējā laikā nebiju lasījusi "pasaules bestsellerus", bet , iepērkot dāvanas Jāņa Rozes grāmatnīcā, pie kases pamanīju nedēļas piedāvājumu- Santas Montefjores grāmatu "Franču dārznieks" pa 3.90Ls (laikam). Nopirku ar skeptisku skatienu, bet jāatzīst, ka grāmata mani pārņēma. Burvīga grāmata otrdienas romantiskā kino vakara stilā, bet tiešām interesanta. Katru brīvu brīdi- arī 5 naktī pēc bērna barošanas palasījos pa gabaliņam un pēdējo posmu pabeidzu lasīt pēc Jaunā gada sagaidīšanas ap 3 naktī.

Uz grāmatas vāka tiek pieminētas arī citas autores grāmatas- Tauriņu sprosts, Neaizmirstulīšu sonāte, Čigānu madonna, bet neesmu nevienu no tām lasījusi un nevaru apgalvot, ka tās ir tikpat aizraujošas.

Grāmata man bija kā saldēdiens, tik ļoti patika, ka pat sāku uzbāzties mammai ar grāmatas atstāstiem :D, paziņojot, ka esmu satriekta par sižeta pavērsieniem (sīkāk nestāstīšu, jo domāju, ka Agnese varbūt gribēs lasīt :)) Protams, galvenais ir mīlestība- pret dabu, bērniem, starp diviem cilvēkiem. "Brīnums ir mīlestība... Ja kādu mīl, tas kļūst skaistāks un pašapzinīgāks. Tas uzplaukst acu priekšā. Sieviete, kura nav skaista, kļūst par skaistuli mīlestības siltumā. Ar dārzu ir tas pats. Ar mīlestību tas kļūst labāks, košāks un bagātāks. Mīlestība vai brīnumi nav nekāds noslēpums, vienīgais ierobežojums ir mūsu pašu drosme un ticība sev."

Esmu sapratusi, ka karstās vasaras dienās jālasa klasika, bet aukstie ziemas vakari jāatstāj sirdi plosošiem romāniem :)

Vēl kāda pērle no grāmatas:

"Skaistums ir visur, ja to papūlas ieraudzīt."

"Ja kāds spētu apturēt saulrietu un visu laiku dzīvot mijkrēslī, vai tam piemistu tāda burvība?"

"Neviens nevar būt visu laiku laimīgs.(..) Jūs gribat būt laimīgi, it kā tās būtu jūsu tiesības. Tās nav tiesības. Tas ir papildu labums. Ķirsītis uz tortes gabala."

Par bloga nosaukumu

2010-12-24T02:55:00.001+02:00

Ierakstot google.com mana bloga adresi, 99% informācijas parādās par Koreju :) Bet mana bloga nosaukumam nav nekāda sakara ar Koreju. Kores radās tālajā 2008.gadā ( laikam), kad es darba meklējumu rezultātā biju iemaldījusies AirBaltic, mana darbība diemžēl aprobežojās ar nelielu darbiņu apdarīšanu un tad garlaikotu skatīšanos uz takšu cīņām pie lidostas ieejas. Tāpēc izklaidēju sevi internetā un nolēmu reģistrēties poga.lv, bet nevarēju izdomāt sev niku, tad ieraudzīju korektoru uz galda ar nosaukumu "kores"- tā radās niks! Savukārt, Lurix ir kļūdas dēļ tapis no Laurix (savukārt, cēlies no Laura). Tā nu esmu kores-lurix :D

Ideja tematiskajam tusiņam

2010-12-24T02:26:00.003+02:00

Nesen biju pie zobārsta un cilvēks mani ar rentgenu "iepriecināja", ka mani visi 4 gudrības zobi ir jārauj, tie ir nepareizi izauguši. Turklāt divi no tiem ir jāiet raut uz stomatoloģijas institūtu, jo mans zobārsts neņemas parakstīties uz tik sarežģītu pasākumu. Hmm, man ir bail, ļoti bail, visādi skati un domas nāk prātā. Bet viss šis pasākums man atliekas uz nākamo gadu, jo būs jādzer uzreiz antibiotikas, un tagad tas nav iespējams- man ir mazs bērns. Tā nu es izdomāju, kad tikšu galā ar šo zobu "sāpi", jāuztaisa tusiņš! Tematika noteikti būs saistīta ar medicīnu! :D

Zem Toskānas saules

2010-12-23T00:13:00.002+02:00

Pirms laba laiciņa sāku lasīt Pikaso biogrāfiju, bet kaut kā galīgi negāja un likās drūmi. Tāpēc grāmatnīcā meklēju kaut ko saulaināku un piemērotāku Latvijas tumšākajam gadalaikam un atradu Frānsisas Mejas grāmatu "Zem Toskānas saules".

Sulīga, vasarīga, saulaina, garšīga, iedvesmojoša grāmata :) Šī ir viena no tām grāmatām, kas iedvesmo doties ceļojumā un atrast grāmatā aprakstītās vietas. Es ceru, ka kādu dienu, es arī to izdarīšu :) Lasot grāmatu, uzzināju, ka ir arī filma uzņemta, sāku skatīties filmu un biju vienkārši šokā, brīžiem jautāju- vai ir divas "Zem Toskānas saules"??? Filmu pat nenoskatījos līdz galam, jo tā likās vnk banāla, salīdzinot ar grāmatu. Turpināju lasīt grāmatu un grāmatas beigās tieši ir rakstīts par to, ka tika uzņemta filma daudz ko izmainot un autore ir sajūsmināta par filmas tapšanu, filmēšanas grupu utt. Tāpēc domāju, ka tomēr noskatīšos filmu līdz galam, kaut man šķiet nepieņemams kaut kāds geju brauciens, itāliešu mīļākais (grāmatā autorei ir vīrs Eds un nav nekādu mīļāko), tad poļu strādnieks tiek pataisīts par vietējās itāļu skaistules mūža mīlu... nu comon, vnk filmā samesti banāli tipiskā skatītāja āķi. Nē, tomēr es netērēšu laiku un neskatīšos to filmu :D Lai paliek tas skaistais un jaukais no grāmatas :)

"Atrodoties jaunā vietā, tu sāc ceļojumu savā dvēselē. Un ir jābūt kam tādam, kas padara šo vietu par tavējo, kam tādam, ko ceļvedis nevar aprakstīt..."

Itālija, gaidi mani! ;)

Auras foto

2010-11-30T21:32:00.000+02:00

Šodien man bija interesants pasākums- manas auras fotografēšana. Pa ausu galam biju dzirdējusi, ka ir tāda iespēja un biju nolēmusi, ka kādreiz to izmēģināšu. Labi, ka draudzene Agnese zināja par manu vēlmi un informēja, ka kopaletak.lv ir akcija- auras fotografēšana pa 10Ls. Uzreiz iegādājos kuponu un šodien devos to izdarīt :)

Auras fotografēšanā ar fotografēšanu ir maz sakara, jo visa informācija tiek nolasīta no kreisās plaukstas, kura jānoliek uz speciālas ierīces un tad pēc neilga laiciņa parādās informācija par auru. Interesanti, ka man piedāvāja paskaitīt mantru, tad iedomāties jūru, uzlika paklausīties mūziku un tad varēja salīdzināt, kā mainās čakras un auras krāsas. Pēc iegūtās informācijas, man pastāstīja, kāds esmu cilvēks un kādas ir manas šī brīža problēmas un kas būtu jāuzlabo- pārsteidzoši, bet informācija bija ļoti precīza. Priecājos, ka izmantoju šo iespēju!

Latvijā auru var nofotografēt Rīgā, Hospitāļu ielā 7 (www.aurafoto.lv), bet cik stāstīja- viņiem arī esot izbraukumi uz citām LV pilsētām un pieejamas arī dāvanu kartes.

bilde no aurafoto.lv

vēl par 61.punktu

2010-11-26T02:35:00.003+02:00

Iepriekš rakstīju, ka nosūtīju vēstuli savai pirmajai skolotājai. Viņa man atsūtīja atbildi, ierakstīšu te daļu no vēstules: "...Saka, ka brīnumu nav, bet ir! Saņemot, Lauriņ, Tavu brīnišķīgo sveicienu, es sāku ticēt. Kaut kas tik pārsteidzoši skaists reti dzīvē gadās. Esmu priecīga un man ir atkal tik daudz pozitīvu domu un cerību, ka ir tāda "Dvēselīte"..."
Negaidīju no viņas atbildi, bet jāatzīst, ka mans prieks dubultojās, uzzinot, ka cilvēkam ir bijis prieks, saņemot vēstuli :)
Bilde te

50.punkts

2010-11-26T02:27:00.002+02:00

Pamazām kļūstu par īstu nakts putnu.Vienmēr ir patikusi nakts, bet kopš man ir bērns- nakts ir vienīgais laiks, kad varu veltīt to tikai savām vēlmēm un vajadzībām. Tā nu ap plkst. 24:00 sēdēju, domāju, kā viss ir piegriezies un sapratu, ka ar steigu vajag ārā no mājas. Jālec mašīnā un jāizlaiž riņķis pa pilsētu, jo nakts+pilsēta=lieliska kombinācija nervu šūnu relaksācijai. Zvans draudzenei un aidā ielās :) Sapratu divas lietas:

1) ka man biežāk vajag tikt ārpus ikdienas kaut vai uz stundiņu;

2) cik brīnišķīgi, ka man ir draugs, kuram varu naktī piezvanīt un doties ārā :) paldies, Agnese :)

bilde no commons.wikimedia.org

Little Miss Sunshine

2010-11-14T18:26:00.001+02:00

Pirms kāda laiciņa twiterī rakstīju, ka vēlos noskatīties kādu labu filmu. Atcerējos, ka Signis kaut kad kaut ko labu teica par Little Miss Sunshine. Vakar noskatījos filmu un esmu sajūsmā, gribu to savā filmu izlasē.

61.punkts

2010-11-14T00:01:00.002+02:00

Laika gaitā kaut kā rediģējas tie punkti. 61.punkts manā sarakstā- ielikt kādam pensionāram pastkastē aploksni ar 5Ls.

Oktobrī un novembrī Merrild ir akcija veciem ļaudīm- ved kafiju vientuļiem cilvēkiem. Tā nu vienu vakaru skatījos sižetu par kādu vecu skolotāju un aizdomājos par savu pirmo skolotāju Birutu Stari. Skolas laikā katru 1.septembri ar draudzenēm gājām viņu apciemot, bet nu gadus 7 neesmu viņu satikusi :( Tāpēc nolēmu uzrakstīt viņai vēstuli- uzrakstīju, kā man iet, kas ir mainījies un pateicu paldies par viņas darbu. Viņa mūsu klasi mācīja no 1.-4.klasei un bija brīnišķīgākais cilvēks :) Tik sirsnīgu skolotāju vairs neesmu sastapusi un tā kā diez vai 10 gadu vecumā spēju to apzināties un pateikties, tad nolēmu, ka tas jāizdara vismaz tagad. Vēstulei pievienoju savu bildi un dāvanu karti 10Ls vērtībā grāmatu veikalā, lai skolotāja nopērk sev kādu tīkamu grāmatu :)

Uzskatu, ka 61.punkts ir izpildīts- ne tiešā veidā, kā rakstīts, bet tomēr izpildīts :)
bilde no education-portal.com

Nedēļa bez interneta

2010-11-13T15:20:00.003+02:00

Nedēļa bez interneta pagāja ātri un bez problēmām. Protams, bija dažas neērtības:

1) zvanīju uz 1188, lai uzzinātu, kur Zvaigznei ABC ir tuvākais veikals;

2) sūtīju sms ar BAL, lai uzzinātu savu konta atlikumu;

3) nenosūtīju mammai jaunākās mazbērna bildes;

4) nenoskatījos jaunāko Desperate Housewives sēriju;

5) neaizpildīju VID deklarāciju;

6) nepiereģistrēju jaunākās pastkartes postcrossingā.

Secinājumi: zaudēta nauda par 1188 zvanu un bankas sms, bet nekādu morālo kaitējumu :D Neprasījās ne draugiem.lv, ne twitter.com, ne ziņu. Laika ietaupījumu nesajutu, jo viss mans laiks aiziet šobrīd uz bērnu un internets ir viens no veidiem kā sevi izklaidēt :D (tagad te viens čuč uz rokām un ieraksts tiek veikts ar vienu roku). Internets ir ļoti noderīga lieta, ja tiek lietots saprātīgos daudzumos :)

bilde no nowthedetails.blogspot.com

Turēt muti

2010-11-05T02:02:00.001+02:00

Manā 101 lietas sarakstā ir 37.punkts- klusēt vienu dienu. Kopš man ir piedzimis bērns, liekas, ka tas būtu dīvaini veselu dienu nerunāt ar viņu un tā kā tuvākos gadus tas joprojām būtu savādi, tad es vēlos mainīt šo punktu. Jaunais punkts būtu- neizmantot internetu 1 nedēļu.

Nesen runāju ar cilvēku, kurš apmeklē baznīcā kursus un tur esot runāts par atkarībām- ne tikai alkohola, narkotiku, bet arī atkarību no TV, interneta utt. Tad es padomāju, ka manās mājās dators darbojas praktiski visu dienu, katra diena sākas ar ziņu, 2 meilu, 2 forumu, 3 sociālo tīklu, 9 (!!!) blogu, ibook.lv pārbaudi + vēl maksājumu veikšanu vai citām darbībām i-bankā...kā arī dienas gaitā n-tās atkārtotās pārbaudes...Hmm, tas izskatās pēc acīmredzamas atkarības.

Vēl mani uzrunāja Lauras Dumberes raksts "Alkas pēc nemirstības" Santas novembra numurā: "Man šķiet, mūsdienu cilvēka bailes no anonīmas dzīves ir lielākas par bailēm no nāves"- eh, ja nebūtu man slinkums, pārrakstītu to rakstu te (bet ir slinkums :)) Ja kādam interese, var pats nopirkt žurnālu un izlasīt :)

Tātad es taisos pazust no interneta uz vienu nedēļu. Pirms pazūdu- pieteicu IF atlīdzību internetā, pasūtīju žurnālu, uzrakstīju ibook.lv potenciālajam pircējam, ka nedēļu nebūšu online (iespējams, zaudēšu grāmatas pircēju :D ), izdzēsu facebook.com savu profilu (draugiem.lv vēl nevaru saņemties). Tad nu mēģināšu un ja man tas izdosies, tad netā būšu nākampiektdien :)

Ha, A-HA koncerts

2010-11-02T00:17:00.003+02:00

Stāsts ir atkal par to, ja es kaut ko ļoti vēlos- tad tas piepildās :) Pagājušajā gadā izveidoju 101 lietas sarakstu un sāku apkopot 101 mīļāko dziesmu, starp kurām bija viena grupas A-HA dziesma

Kad klausījos dziesmu vēlreiz un vēlreiz, sapratu, cik ļoti vēlos aiziet uz A-HA koncertu!!! Sāku meklēt informāciju, kur viņi Eiropā uzstājas un vienīgais, ko uzzināju, ka viņi taisās šķirties un koncertu vairs nebūs. Sabēdājos, ka esmu nokavējusi un nebūs vairs izdevības redzēt viņus dzīvajā. Tad februārī uzzināju, ka A-HA rīko pēdējo koncerttūri un būs Rīgā, es, protams, nevarēju neizmantot izdevību. Galu galā tieši tas, ko tik ļoti, ļoti vēlējos kļuva īstenojams!

Beidzot pienāca koncerta diena, nedaudz baidījos, ka var sanākt vilšanās, ja tik ļoti gaidīju. Bet viss bija lieliski- skanēja mani mīļākie gabali, zosāda aiz patikas metās, sirds gavilēja :) Tikai žēl, ka biju viena un tad nebija neviena tuvā, ar kuru dalīties priekā. Bet tāpat šī diena man bija svētku diena!

P.S.Līdz ar to 18.punkts ir izpildīts!

Jaunais Gads

2010-10-25T01:43:00.009+03:00

Šodien sācies mans Jaunais Gads vai arī var teikt, ka ir pagājis jau gads kopš tika uzsākts 101 lietas saraksts. Tāpēc vēlos pārskatīt savu sarakstu.

Tātad no 101 lietas ir izpildītas 32 lietas- izturēts mēnesis bez saldumiem, taisītas bildes albumos, lasītas grāmatas, peldēts pa pliko, apmeklēta opera, pirkta izlietne, adīta šalle, celts sniegavīrs, vinnēta loterija, stādīti koki utt. Protams, visnozīmīgākais punkts ir par bērnu- neticami, bet man ir bērns. Neticami, jo neesmu bērnu fane- mani nesajūsmina zīdaiņi un mans bērns bija pirmais mazais bērniņš, ko turēju savās rokās. Mani draugi joprojām nespēj aptvert to, ka esmu mamma un brīžiem arī pati vēl to neapzinos. Biju cilvēks, kuru kaitināja kaku sarunas, tagad varu 10 min monologā aprakstīt meitiņas vēdera izeju un priecāties par katru veiksmīgi notikušo purkšķi. Biju cilvēks, kurš kolēģei teica: "Ko tu raudi, ka bērnam iesnas? Visi bērni taču slimo!" Tagad varu apraudāties, redzot, ka bērnam vēders sāp un ar bažām nolūkojos katrā, kurš šķauda, puņķojas- nedod Dievs aplipinās manu bērnu! Kā filmā teica: "Bērni ir kā tetovējums uz sejas un līdz ar to tu uzņemies saistības uz mūžu" vai kā anekdotē "Brīvības atņemšana uz 18 gadiem ar pakāpenisku mantas konfiskāciju- lūk kādu spriedumu pasludina grūtniecības tests!"

Turpinot pārskatu, daļēji izpildītas ir 17 lietas- apmeklēts kino, muzeji, koncerti, rakstītas vēstules, vārīti ievārījumi, gatavots nākamais 101 lietas saraksts, utt. Signis savā ierakstā par blogotāju Ministru Kabinetu mani pasludināja par kultūras ministri :D Jā, par to, ka Dekoratīvās un Lietišķās mākslas muzejs ir šausmas- es varu piekrist, bet vispār tiešām man iepatikās muzeju, izstāžu apmeklēšana! Pirmkārt- es ieraudzīju daudz ko jaunu un uzzināju par vecām lietām; otrkārt- izdodas satikt interesantus cilvēkus gan muzeju darbinieku, apmeklētāju, gan līdzgājēju rindās; treškārt-daudzi muzeji ir attīstījušies līdzi laikam un piedāvā interesantas lietas- piem., Dzelzceļa muzejā var braukt ar rokas drezīnu, Kino muzejā ir veco filmu vakari; ceturtkārt-muzejos var nopirkt interesantākas pastkartes nekā kioskos tipiskos Rīgas skatus. Piemēram, par Foto muzejā nopirkto pastkarti (sieviete uz buļļa) saņēmējs bija vienkārši starā un Kino muzejā pastkartes ar skatiem no latviešu kino klasikas tiek atzīmētas kā "favourite".

Neaktuālie un neizpildāmie ir kļuvuši 3 punkti- par servīzes apgleznošanu, jo ienīstu ņemšanos ar tāda veida rokdarbiem; par vecāku brāļu-māsu atcerēšanos dz.d. un diemžēl mans sporta klubs nav ne klubs, ne arī zirgi, bet gan mans bērns :) Izskatās, ka arī nesanāks vecākus aizvest uz D-Franciju- finanses un citi faktori, tāpat arī nezinu vai sākšu lēkšos jāt, bet negribu vēl svītrot ārā, varbūt tomēr sanāks. Starpcitu, par svītrotajiem punktiem, es pārskaitu naudu Juglas patversmei- kādi 20Ls ir pārskaitīti.

Kopumā diezgan produktīvs gads pagājis, esmu apmierināta. Runājot par attēlu- tas ir fraktālis :) Vakar atjaunoju zināšanas par to, kas ir fraktālis. Filozofiski domājot, arī mans 101 lietas saraksts ir fraktālis :)

ĒD, LŪDZIES, MĪLI

2010-10-24T20:14:00.002+03:00

Šodien mana dvēsele paēda, palūdzās un mīlēja. Filmu sāku gaidīt jau no tā mirkļa, kad lasīju grāmatu un beidzot man izdevās to redzēt! Manas ausis nedzird un acis neredz visu izteikto kritiku par filmu un Džūliju Robertsu, esmu sajūsmā par filmu. Tās 2.5h bija lielisks laiks un jau zinu, ka gribēšu filmas DVD savā filmu kolekcijā (ceru, ka Agnese turēs vārdu :D)
Filma man lika raudāt, smieties un daudz domāt (piem., to kā aizbraukt uz Neapoli apēst picu, noskaidrot, kur ir Bali un to, kāds ir mans vārds).

Džeksons Brauns "Mazā dzīves gudrību grāmata"

2010-10-17T00:42:00.004+03:00

Māris man atveda palasīt šo grāmatiņu un kad es sāku lasīt, sapratu, ka vienreiz jau esmu to lasījusi. Atpazinu vienu no padomiem, kuru dažkārt pielietoju: "Nekad nesaki, ka tev nepietiek laika. Tev dienā dotas tieši tikpat stundas, cik Pastēram, Mikelandželo, Leonardo da Vinči, mātei Terēzei un Albertam Einšteinam".

Grāmatiņa ir viena no tām, kura varētu stāvēt pie gultas, lai ik pa brīdim pārlasītu un gūtu sev kādu atziņu vai padomu. Protams, tā nav universāli pielietojama visiem un vienmēr, jo arī man daži padomi "uzkrita uz nerva", piem., "Pamāj, kad garām brauc autobuss ar skolas bērniem" :D Nu, nemāšu es autobusam, sevišķi, ja tur vēl pāris sīko rāda 3-pirkstu kombināciju :D Savukārt, šis mani uzjautrina: "Ejot uz satikšanos ar nepazīstamu cilvēku, neieplāno to vakarā. Labāk aizejiet kopā pusdienās- ja viens otram neiepatiksieties, abi būsiet zaudējuši tikai stundu savas dzīves". Bet šis man būtu jāuztetovē, vai vismaz galvā redzamā vietā jātur: "Aizmirsti par uztraukumiem! Atslābinies. Izņemot retās reizes, kad runa patiešām ir par dzīvību un nāvi, nekas nav tik svarīgs, kā sākumā šķiet."

P.S. Gribētu satikt un redzēt, kāds ir autors Džeksons Brauns ( vai tiešām tik laipns, sirsnīgs un iejūtīgs utt., kā viņa padomi), kā arī- vai viņa dēls Ādams ir ņēmis vērā tēva padomus.

Vērtējums: ****

Attēlā redzams autors un bilde no http://www.instructionbook.com/

Vladimirs Nabokovs "Lolita"

2010-10-09T01:11:00.001+03:00

Beidzot es izlasīju "Lolitu", gāja ilgi un smagi, šķiet, ka lasīju veselu mēnesi. Lasīju un ik pa laikam domāju, kāpēc šobrīd slavenā (par to lasu bieži twitterī, blogos utt.) grāmatnīca- bufete "Pie Humberta" ir ar tādu nosaukumu?! Grāmatā Humberts ir pedofīls, kurš ir starā par mazgadīgām meitenēm- nimfetēm. Iegāju "Pie Humberta" mājas lapā, ar domu, ka varbūt tur būs kaut kas par bufetnīcas nosaukuma dzimšanu, bet nekā. Un tagad es visu laiku domāju un netieku skaidrībā- kāpēc ir tieši tāds nosaukums? Skaidrs, ka tas ir ņemts no šīs grāmatas, jo vārds "Humberts" nav taču "Jānis, Pēteris, Vasīlijs". Romāns "Lolita" ir skandalozs izdevums, varbūt tāpēc ņemts galvenā varoņa vārds... Īsāk sakot, grāmata man nepatika, brīžiem pieķēru sevi pie tā, ka nespēju koncentrēties uz tekstu- aiziet tāds "bla bla bla". Nepatika tās saturs, pirms tam neko īpaši nezināju par grāmatu, domāju, ka tā ir vairāk par platonisku mīlestību starp vecāku vīrieti un jaunu meiteni, izrādās tās ir pilnīgi slimas, pedofīliskas attiecības. Laikam jau man tas vieglākais iespaids bija radies no dziesmas, kas man patīk:

Vērtējums: ***

Novērtēt to, kas ir...

2010-10-09T00:32:00.000+03:00

Šodien uzskrēja kaut kāds drebulis un devos meklēt skapī vilnas zeķes. Atradu. Uzvilku. Un gandrīz apraudājos. Tās ir manas vecmammas adītās zeķes. Katru gadu vecmamma adīja un deva zeķes visiem saviem bērniem, mazbērniem, znotiem un vedeklām. Ņemot vērā, ka viņai ir 5 bērni un padsmit mazbērni, tad var parēķināt, cik apmēram zeķu pāri tika saražoti un sadāvināti. Šajā pavasarī vecmamma nomira. Un šodien ar šausmām apjēdzu, ka tikai tagad novērtēju viņas padarīto darbu, tikai tagad vecmammas adītās zeķes kļuvušas īpaši mīļas un vērtīgas. Kārtējo reizi pierādās tas, ka nenovērtēju to, kas man ir... Tagad ir veļu laiks, varbūt savā veidā es šodien satikos ar vecmammu :)
Bilde no freefoto.com

Domāju par pensionāru

2010-10-02T00:43:00.000+03:00

Viens no punktiem ir atstāt kādam pensionāram 5Ls (inflācija- tagad domāju, ka 10Ls). Bet nevaru atrast Īsto- manā rajonā nav vecu cilvēku un negribētos iedot kādam, kurš nodzers vai arī neizjūt nekādu vajadzību pēc 10Ls. Gribu iedot tādam cilvēkam, kurš tiešām par to priecāsies. Varbūt kādam ir idejas, kā atrast Īsto?

Postcrossing

2010-09-24T00:35:00.001+03:00

Pirms kāda laika izmisīgi meklēju vecā tipa aploksnes, lai papildinātu savu apsveikumu kolēģei un tas izrādījās varen grūts pasākums. Šodien man atnāca no Krievijas pastkarte iespaidīgā aploksnē, izrādās Krievijā joprojām ražo tādas aploksnes. Iedomājos, ka Latvijas pasts arī varētu taisīt interesantas aploksnes, ne tikai uz Ziemassvētkiem.

44.punkts- 19.09.2010.

2010-09-23T23:18:00.000+03:00

Protams, tagad viss tikai grozās par un ap bērnu. Tāpēc mans 19.09.2010. lielais notikums ir pirmā pastaiga ar meitiņu ārā :) Nemaz nezināju, ka tas ir tik grūti :D Jo šobrīd viss šķiet ir neiespējamā misija, bonusā ir satraukums, vai viss tiek darīts pareizi.

Visgrūtākais, bet vislaimīgākais punkts

2010-09-18T23:04:00.001+03:00

13.septembrī, plkst.14:49 tika izpildīts 80.punkts- dzemdēt bērnu! Rezultātā esmu kļuvusi par meitiņas Everitas mammu. Dīvaini sevi saukt par mammu :) Tagad sācies jauns posms dzīvē, kuram nu mēģinu pielāgoties.

7.punkts realizēts!

2010-09-11T19:32:00.002+03:00

Nepagāja ne 3 gadi un beidzot mums vannas istabā ir parādījusies izlietne! Tagad mūsu ciemiņiem būs iespēja nomazgāt rokas izlietnē nevis kārties vannā :) Mācība nākotnei- neatlikt nevienu remontdarbu, citādi tas ievelkas uz ilgu laiku!

20. dzīvnieks- Poters

2010-09-09T22:41:00.000+03:00

Man ir tas gods - pievienot savai zvēru bilžu kolekcijai Mr Potera bildi :) Poters ir manas draudzenes Agneses kaķis un ir viens no tiem zvēriem, no kuriem man bail! Tagad jau vairs nav tik traki, bet agrāk, kad Agnese vēl dzīvoja dzīvoklī, man bija bail ar Poteru palikt vienai :D Šobrīd Poteram ir iespēja dzīvoties pa āru, izskrieties, savu mednieka talantu veltīt peļu ķeršanai nevis manu matu pārķemmēšanai, līdz ar to viņš ir kļuvis mierīgāks runkāns.
Šodien biju ciemos pie Agneses un Poteram tāds rotaļīgs noskaņojums, tāpēc tapa Potera bilde! :)

Dafnija di Morjē "Rebeka"

2010-09-07T16:29:00.002+03:00

Manuprāt, stāsts par to, ko spēj radīt cilvēka fantāzija galvā, nezinot reālus faktus un īstenību. Stāsts par to, kā cilvēks pats spēj sevi nolīdzināt līdz ar zemi, savu mazvērtības kompleksu dēļ. Stāsts par to, ka ne viss izskatās, kā mums liekas. Stāsts par to, ka arī sliktajās beigās ir kaut kas labs.
"Domāju, cik daudz pasaulē ir cilvēku, kas cieš un nebeidz ciest tādēļ vien, ka nespēj atbrīvoties paši no savas kautrības un atturības tīkla un savā aklumā un neprātā paši uzceļ sev priekšā lielu, greizu sienu, kura tiem neļauj redzēt patiesību."
Vērtējums: *****

Blēņu stāsti

2010-09-01T15:03:00.003+03:00

Vakar man bija ciemiņš- tētis, viņam bija darīšanas centrā un tad nu es šo pierunāju, ka mēs varētu aiziet uz izstādi. Protams, Mērfija likums- otrdienās mākslas muzejs ir slēgts. Šodien braucu viena un esmu sajūsmā par izstādi- savdabīgā latviešu mākslinieka Ausekļa Baušķenieka (1910-2007) darbiem. Patīk mākslinieka humorpilnais, bet ironiskais stils. Ar saviem darbiem viņš it kā smejas, bet tajā pašā laikā liek padomāt par nopietnām lietām. Cik dzirdēju TV, ka lielākā daļa darbu ir no privātajām kolekcijām. Ja man būtu daudz naudas, tad es arī labprāt iegādātos viņa darbus... nez cik tie maksā? :) Šodien nopirku pastkarti "Blēņu stāsti" pa 1Ls, domāju, ka nevienam to nesūtīšu, jo pašai ļoti patīk!

Izstāde apskatāma līdz 24.oktobrim.

Par nākamās vasaras tusiņu...

2010-08-30T00:22:00.007+03:00

Pēdējā laikā man atmiņa pieklibo, tāpēc gribu veikt šo ierakstu, lai neaizmirstu par tematu tusiņam- brīvdabas kino vakars. Tātad - dāčā draugiem uzrīkot kino vakaru ar lielo ekrānu :) Pa ziemu būs laiks izdomāt, kāda varētu būt Īpašā Filma!

Aveņu- siera kūka

2010-08-29T22:21:00.008+03:00

Manā 101 lietas sarakstā ir punkts par jaunu ēdienu izmēģināšanu un kaut gan punkts skaitās izpildīts, tomēr "pavilkos" vēl. Šoreiz atkal iedvesma iegūta jaukajā blogā http://meklejotpriekus.blogspot.com/, te redzams (skat.komentārus) kā Anita mani pārliecināja izmēģināt aveņu- siera kūkas pagatavošanu :)

Ilgi nebija jāmeklē iemesls kūkai- šodien manai vīramātei 50 gadu dzimšanas diena un vakar vakarā tapa mans varoņdarbs. Tiešām Anitai bija taisnība, ka nav tik traki un man nekulināram cilvēkam pilnīgi reāli īstenojama recepte :) Visvairāk es baidījos no želatīna sagatavošanas- nekad vēl nebiju to darījusi, bet izrādās- elementāri. Kūku sagatavoju nepilnas stundas laikā un noglabāju ledusskapī līdz šodienai. Šorīt pamodos ar nelielu satraukuma sajūtu par gaidāmo kūkas testēšanu, vēl lielāks satraukums bija- kad kūka tika griezta un dalīta ciemiņiem. Jēēē, cilvēkiem garšoja, daudzi ņēma arī otru gabaliņu un viss tika apēsts pa tīro. Mārēns pasūtīja, lai uztaisot viņam tādu uz vārda dienu, ja es nebūšot vēl dzemdējusi :D

PALDIES ANITAI! :)

Brīži, kuros nevar (ne)smieties...

2010-08-27T23:57:00.006+03:00

Šodien biju trešajās šīs vasaras kāzās, šoreiz precējās mana bijusī kursa biedrene. Es gribēju pastāstīt par skaisto Dzintara kapelu (mazmazītiņu kapelu ar pāris rindām solu, bet ļoti skaistu), kura atrodas netālu no Staļģenes. Bet kaut kā šoreiz fotoaparāts nebija paņēmies līdzi, lielajā google meklētājā arī neko baudāmu neatradu, tad jāgaida kāzu fotogrāfa bildes- varbūt tur būs kāda skaista bilde...

Taču ne par to ir runa... sēdējām kapelā vienā solā 3 bijušās kursa biedrenes un tajā brīdī, kad tieši mums aiz muguras sāka spēlēt un dziedāt enerģiska ērģelniece- man sākās iekšējā smieklu lēkme (Rolis atrada tam speciālu terminu "The Giggle Loop" ) un trakākais ir tas, ka tas pats sākās arī blakus stāvošajām kursa biedrenēm. Ak, Dievs, cik bija grūti saņemties, lai nesāktu skaļā balsī smieties, bet mēs godam noturējāmies :D

Te video, kas raksturo šo īpašo stāvokli:

Džordžs Orvels "1984"

2010-08-27T18:55:00.006+03:00

Sen nebiju lasījusi tik smagu grāmatu ( ne jau svara ziņā). Pirms kāda laika to lasīja Rolis, pēc tam arī Māris teica, ka lasot un es sakautrējos, ka neesmu lasījusi tādu klasisku gabalu.

Rakstnieks grāmatu ir uzrakstījis 1948.gadā un paldies Dievam, mans dzimšanas gads "1984." nebija tāds kā grāmatā aprakstīts! Ja man būtu jādzīvo tādā pasaulē, es sajuktu prātā...lasīju un visu laiku domāju, cik labi, ka tā nav! Man gan pastāstīja, ka Ziemeļkorejā esot līdzīga situācija, būs jānoskatās kāda filma par Ziemeļkoreju.

Starpcitu, Džordžs Orvels ir jēdziena "aukstais karš" autors.

Vērtējums: *****

Valda Brauna fotoizstāde "Mūžības mirkļi"

2010-08-25T18:06:00.004+03:00

Laiks šodien tāds kā bildē :) Beidzot uzgāja atbilstošs noskaņojums, lai dotos uz Sv.Pētera baznīcu Valda Brauna fotoizstādi "Mūžības mirkļi" (12.augustā saņēmu sms no sava fotoskolotāja Jāņa Valtera Ezeriņa, ka tiek atklāta kolosāla izstāde un ka man obligāti tā ir jāapmeklē).

Aizbraucu uz Vecrīgu, baznīcā baigās rindas, jo zibens dēļ, nestrādājot lifts un visi tūristi angļu, vācu, krievu, franču valodā mēģināja noskaidrot, kas par lietu?! Izlauzos līdz gidei un saku, ka es tikai uz izstādi, man nevajag torni... Viņa man- ka nevarot, jo šodien esot jubileja baznīcas gailim un kamēr viesi tusējas, izstādi nevar apmeklēt... lai es pagaidot... gaidu, gaidu, pagāja kādas 20 min, nācu vēlreiz runāties... Abi tantuki saskatījās- ai nu, lai es eju un skatos, samaksāšot pēc tam :) Izstaigāju izstādi kā vienīgā skatītāja- apskatāmas melnbaltas ainavas, akti, kāzas, portreti... Mani visvairāk uzrunāja portretu un kāzu bildes. Attēlā redzamā bilde ir tieši tā, ar kuru es "pazīstu" Valdi Braunu (nosaukums "Laimes lietus"). Sasmēlos pozitīvas emocijas un vēl dabūju "desertiņu"- abas baznīcas gides neņēma maksu un vēl novēlēja man veselību, visu to labāko- lai jauks man gaidīšanas laiks :) Izgāju no baznīcas ar smaidu- par foto mākslu un par cilvēku laipnību!

p.s. Izstāde ir līdz 12.septembrim- iesaku visiem fotomīļiem!

Kaķīši

2010-08-22T20:22:00.003+03:00

Šoreiz man ir skumji, skatoties uz šīm bildēm. Kaķene un 5 mazi kaķēni dzīvo Plakanciema dārziņos, pagaidām viņus pabaro dārziņu saimnieki, bet nezinu, ko šie mazie darīs, kad pienāks ziema?!?

Viljams Samersets Moems "Raibais plīvurs"

2010-08-20T16:28:00.003+03:00

"... skaistums ir Dieva dāvana, viena no retākajām un dārgākajām, un jābūt pateicīgam par laimi, ja tāda piešķirta, un, ja ne, jāpriecājas par citu cilvēku skaistumu."

"Ir tikai viens paņēmiens, kā iegūt sirdi: kļūt līdzīgam tam, pēc kura mīlas alksti."

"Žēl, ka īsajā laika sprīdī, kas atvēlēts šajā pasaulē, cilvēks tik nejēdzīgi sevi nomoka!"

Līdz ar šīs grāmatas izlasīšanu, 33.punkts ir izpildīts. Izlasītas 10 klasiķu grāmatas. Man ļoti patika grāmata- ātri izlasījās un bija interesanta. Klasiska tēma- mīlestība, bet nekad jau neapnīk par to lasīt :) Grāmata par to, kā mainās cilvēku uzskati, sastopoties ar nāvi.

Vērtējums: *****

Leslijs L.Lorencs "Budistu klostera noslēpums"

2010-08-17T20:09:00.003+03:00

Grāmatu saņēmu kā dāvanu dzimšanas dienā. Grāmatas autors ir ungāru rakstnieks Leslijs L.Lorencs, darbība notiek Litangas klosterī Butānā.

Diezgan ilgi lasīju grāmatu, jo man bija bail to lasīt :D Parasti grāmatu lasīju vakaros un bieži bija tā, ka likās- tūlīt parādīsies divi bālie mūki vai sapnī rādīsies "čed" rituāls (kad mirušais tiek sadalīts gabaliņos un atdots dzīvniekiem). Sen nebiju lasījusi kriminālromānus un tajā vakarā, kad biju viena- pat nelasīju grāmatu :D

Grāmatas iespaidā noskaidroju, kur atrodas Butāna (kauns atzīties, bet nebija ne jausmas, kur tāda ir), kā izrādās Butāna ir laimīgākā valsts Āzijā un astotā laimīgākā pasaulē :)

Grāmatas vērtējums: *** ( jo bija bail :D )

16.punkts- luterāņu dievkalpojums

2010-08-15T23:13:00.004+03:00

Šogad augusts - kāzu mēnesis. Tā nu sanāca pabūt divās kāzās, divas dienas pēc kārtas.

Pirmās kāzas notika 13.08.2010 Baltezera baznīcā, pirmo reizi biju te un man ļoti patika baznīcas interjers- askētisks, bet skaists, noteikti fotogrāfu sapnis- ar gaismu, plašiem logiem utt. Šķiet, ka pirmo reizi biju luterāņu kāzās, salīdzinot ar katoļu kāzām, viss notika daudz ātrāk un brīvāk.

Savukārt, 14.08.2010 kāzas notika Ķirsona muižas "lapenē" un par tām kāzām jāsaka- pirmo reizi biju tādās un šķiet, ka ilgs laiks paies, lai kādam izdotos "pārsist" tādas kāzas.

Tā nu uzskatu, kā 16.punkta sadaļa par luterāņu dievkalpojumu ir izpildīta, bet domāju, ka noteikti varētu aiziet arī uz tradicionālu misi un paskatīties, kā tas notiek.

Bilde no http://www.baltezerabaznica.lv

71.punkts- jauns mob.tel.

2010-08-15T23:09:00.002+03:00

Mans jaunais draudziņš, kuram jānodrošina sakari ar pasauli! :)

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

2010-08-10T19:07:00.020+03:00

Vismaz trijos žurnālos izlasīju par Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstādi "Art Deco stils-starpkaru mode", kura atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (sīkāka informācija te - starpcitu, ir vērts izlasīt, jo interesants apraksts par tā laika modi) no 4.augusta līdz 31.oktobrim. Līdzgājējos man pievienojās Gunta un tas bija forši, jo ir jauki, kad ir kāds ar ko dalīties iespaidos + mēs divas un mans vēders dabūjām ģimenes biļeti (paldies laipnajam biļešu pārdevējam :) Pēc izstādes un muzeja apmeklējuma secināju, ka pats muzejs nelikās īpaši saistošs ( jo neesmu apgleznotu šķīvju, koka veidojumu, dīvainu rotu, ādas albumu un vāku cienītāja), bet apmeklējumu padarīja īpašu tieši tērpu izstāde.

Izstādē ir apskatāmi 80 tērpi un vairāk kā 200 aksesuāri, man ļoti patīk 20.-30.gadu tērpi- it kā vienkārši, bet tajā pašā laikā "šiki"- ar izšuvumiem, fliteriem, bārkstīm un audumiem. Katrā ziņā, ja interesē modes vēsture, tad izstāde ir tā vērta!

Auzu pārslu cepumi

2010-08-09T21:24:00.003+03:00

Agnese man atgādināja par auzu pārslu cepumu eksistēšanu :) Izraku draugiem.lv vēstuļu arhīvā māsīcas sen sūtīto recepti un ķēros pie darba :)

Recepte: 500g auzu pārslu, 250g sviesta vai cepamā margarīna, 3 olas, 200g cukura, 1 citrona miziņa. Auzu pārslas apgrauzdē pusē sviesta, mazliet pakausētu sviesta otru pusi (bet ne karstu) saputo ar cukuru un olām. Un pēc tam pievieno nedaudz atdzesētas auzu pārslas. pierīvē citrona miziņu un visu kārtīgi samaisa. Ar karotīti liek uz pannas un cep.

Pirmā panna man izskatījās pēc auzu pārslu pankūkām, biju piemirsusi, ka cepumi izplešas, cepoties. Otrā izskatījās veiksmīgāk, bet abas pannas bija vienlīdz garšīgas :)

Gardumiņs pirmdienas vakaram ar zaļo tēju!

Cirks! :)

2010-08-07T23:39:00.007+03:00

Cirks man vienmēr licies īpašs, bet ne jau Rīgas Cirks. Man ļoti patika tieši ceļojošais cirks, kurš katru vasaru piestāja Līvānos, katru dienu tad vazājos gar to un skatījos uz cirka cilvēkiem ar apbrīnu, klusībā sapņojot, ka varētu būt viena no viņiem :D

Šodienas mans lielais notikums ir cirks! Pirms pāris dienām pilnīgi negaidīti laimēju brīvbiļetes Radio 101 desmit vārdu konkursā. Centīgi meklēju sev līdzgājēju, bet neviens nevarēja vai negribēja- cilvēkiem nedēļas nogale jau saplānota. Tā ka nācās vien Rolim nākt man līdzi- viņš beigās pateica, ka bija ok, bet tas esot bērnu pasākums. Man gan patika- akrobāte ar riņķi, gaisā, uz bumbas; nenormāli lokanais cilvēks, kurš ielocīja sevi mazmazītiņā kastītē; divi maģisko triku meistari; bumbiņdejotājs un pat klauni man šoreiz nekrita uz nerviem. Un pati lielākā sajūsma par to, ka sapratu- es mierīgi varētu būt cirka māksliniece :D :D :D Cirkā uzstājās meitene ar poniju un viss, ko viņa darīja, bija tik zināms un saprotams- palaist zirgu kordā rikšos, lēkšos; atkāpināt; virzienu maiņas, sānu gaitas.. es vienkārši sajutos varena! Tas, kas stallī likās kā vienkāršs un primitīvs, ko māk visas staļļa meitenes, tiek rādīts cirkā kā priekšnesums. Tikai žēl tā ponija, ka tas no viņa prasīts ar trenzi mutē un garu pātagu, uz kuru viņš skatījās izvalbītām actiņām, nevis tikai ar enerģiju, kā tas ir reāli iespējams. Vēl runājot par izrādi, nopriecājos, ka nebija dzīvnieku izrādē (ja neskaita- poniju), jo man ir iestājies tas periods, kad cirka dzīvnieki liekas samocīti zvēri un vairāk sajūsmina cilvēku "mokas" gaisā utt. :D

P.S. Cirkam ir nepieciešama steidzama mārketinga rehabilitācija- no visas zāles pat puse nebija aizņemta! Bet galvaspilsētā taču vajadzētu vienu sakarīgu cirku!

15.zvērs manā zvēru sarakstā

2010-08-07T00:02:00.009+03:00

Viņš patiešām ir Zvērs- vārdā Safari. Dzīvo Armanda lauku jātnieku klubā un ir saimnieka lomā- suns nopietnos gados ar zirgu pakavu atstātām pēdām uz purna. Pati pirmā mūsu tikšanās nebija no tām jaukākajām, tāpēc viņš joprojām ir mans bieds stallī.

Kad pirmo reizi biju stallī, tas bija vēls novembra vakars un pēc treniņa gāju uz mašīnu pēc burkāniem zirgiem. Tajā brīdī, kad iegāju tumsā- Safari un viņa kundze metās man virsū, riedami un rūkdami, sastingu un lūdzu Dievu, lai tik mani nesakož! Par laimi atskrēja saimniece un sadeva Safari pa pakaļu, bet kopš tās reizes, es baidos no Safari.

Konkrēti šī bilde ir no pēdējās manas vizītes stallī, fotografēju zirgus un ieraudzīju, ka Safari lēnā gaitā nāk man klāt- man jau iekšēji viss pamira, bet šis izrādās par draugu man šoreiz :D

4.punkts- fotogrāfijas

2010-07-30T10:59:00.003+03:00

Varu atzīmēt 4.punktu kā izpildītu! Ir uztaisīti 2008. un 2009.gada bilžu albumi + Francijas ceļojuma bildes :)

Pupiņu- tomātu zupa

2010-07-30T01:10:00.005+03:00

Man patīk vienkāršas lietas, nepatīk čakarēties. Tāpēc tieši šodien mani uzrunāja Sigņa blogā aprakstītā pupiņu-tomātu zupa. Tik vienkārša recepte sen nebija redzēta :) Tātad vajag- pupiņu bundžu, tomātu bundžu, ķiplokus, sīpolus, raudeni, baltos piparus. Tā kā man nav ne jausmas, ar ko atšķiras baltie un melnie pipari (man atšķiras tikai nosaukumi), tad paliku pie tiem, kas bija mājās- melnie pipari. Man kā cilvēkam ar grāmatveža izglītību, protams, prasījās precīzāki norādījumi par sastāvdaļu daudzumu, bet nu nācās pielāgoties un paļauties uz garšas intuīciju. Pirmo reizi mūžā sīpolus un ķiplokus apcepu katliņā, izdevās :) Tad gāzu klāt visu pārējo un vārīju 10 min, kā Signis bija rakstījis. Kamēr zupa vārījās, ik pa brīdim nodomāju, ka uzreiz nevaru blogā par to rakstīt, jo tā zupa izskatās pēc "nāves zupas"- konservēti tomāti ar pupām, sīpoliem un ķiplokiem, varētu būt pārbaudījums manam kuņģim :) Tagad ir pagājušas apmēram 5 stundas kopš zupas nobaudīšanas un abi ar vīru esam dzīvi un paēduši :) Zupa bija garda un vīrs teica, ka noteikti būs jāatkārto! Manuprāt, īsta vīru zupa!

Rīgas Kino muzejs

2010-07-28T17:12:00.004+03:00

Apmeklējot Fotogrāfijas muzeju, ieraudzīju tur Rīgas Kino muzeja reklāmas lapiņu un nolēmu aplūkot arī to. Izrādās muzeji ir turpat vien blakus un pa vidu vēl iespraucies Sporta muzejs :) Nez kāpēc biju iedomājusies, ka muzejā būs viss, kas saistīts ar latviešu kino. Izrādās šobrīd tur ir 2 izstādes: "Rīgas puika Sergejs Eizenšteins" (skat.attēlu) un latviešu aktierim un režisoram Leonīdam Leimanim veltīta izstāde par godu 100 gadu jubilejai (filmas "Purva bridējs", "Salna pavasarī", "Šķēps un roze" utt.). Apskatīju abas izstādes un nodomāju, cik jābūt lielam radošajam garam, iztēlei, lai varētu uztaisīt tādas izstādes! Apbrīnoju tādus cilvēkus.

Vēl viena interesanta lieta, ka ceturtdienas muzejā ir skatāmi filmu seansi.

Abos muzejos nopirku dažādas savdabīgas pastkartes, nu tik mani postcrossing adresāti dabūs LV kultūras devu :)

Bilde no www.ncf.lv

Latvijas Fotogrāfijas muzejs

2010-07-28T16:37:00.006+03:00

Šodiena likās muzejiem piemērota diena un devos uz Vecrīgu. Pēc nelielas pastaigas pa Vecrīgas ieliņām beidzot atradu Latvijas Fotogrāfijas muzeju. Muzejs esot vienīgais fotogrāfijai veltītais muzejs Latvijā. Muzejā var apskatīt stikla plates, filmu negatīvus, diapozitīvus, fotogrāfijas, foto kameras, albumus un pastkartes. Man radās tikai viens secinājums- cik agrāk fotografēšana bija īpašs un grūts darbs! Atceros, kad foto kursos Jānis Valters Ezeriņš stāstīja, kā Gleizds aizbrauc fotografēt ainavu un viņam līdzi 3-4 stikla plates un cilvēks tad ilgi domāja- vajag vai nevajag to ainavu fotografēt un kāds kadrs būtu labāks...Tagad ar milzīgajām atmiņu kartēm var piefotografēt tūkstošiem bilžu un līdz ar to pamazām zūd fotogrāfijas vērtība. Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš joprojām taisa foto albumus rokās taustāmus, bet ļoti daudzi draugi to vairs nedara, jo nesaskata jēgu un vērtību. Līdz šim brīdim man nav nācies nožēlot, ka tērēju naudu bilžu attīstīšanai, jo ir bijuši gadījumi, kad bildes pazūd, izdzēšas no diska un nav iespējams tās atgūt. Un jautājums- cik bieži tiek pārskatīti n-tie bilžu diski un cik bieži rokās paņemams albums? Es domāju, ka taustāmais albums ir noteikti baudāmāks :)
Muzejā notika arī Jurija Žitluhina izstāde "Tādi mēs bijām..." Interesantas cilvēku, vietu, objektu fotogrāfijas pārsvarā no padomju laika. Bet man ļoti patika, ka bija piem., Vanšu tilta būvniecības foto un tagadējā Dienvidu tilta foto; 1980.gadā fotografētas Medicīnas skolas audzēknes un nesen notikušā blondīņu gājiena dalībnieces... skaidri redzams, kā pasaule un tās vērtības mainās.
Bildes no www.fotomuzejs.lv

Paulu Koelju "Brida"

2010-07-28T10:20:00.004+03:00

Stāvēju grāmatnīcā jau pie kases un ieraudzīju jauno grāmatu, īpaši nedomājot, paķēru ar. Braucot mājās, domāju, kāpēc gan es pirku, man pēdējās grāmatas nav aizķērušas dvēseli. Bet, ja jau paņēmu, tad izlasīju- lasīju gandrīz nedēļu un tas ir ilgi priekš tādas mazas grāmatiņas.

Grāmata ir par Bridu- īru meiteni, par mīlestību un maģijas pasauli. Protams, kā vienmēr P.K. grāmatās ir pilns ar dzīvesgudriem citātiem, bet šoreiz es gribu uzrakstīt vienu citātu, kurš bija grāmatā, bet tas nav Koelju.

"es izsēju savus sapņus tai vietā,

savus soļus kur liekat tagad;

bet liekat tos saudzīgi, jo jūs ejat

pa maniem sapņiem."

/V.B. Jeitss/

Citāts man sasaistījās ar mana bloga nosaukumu un mēŗki, tāpēc "iekrita acīs". Starpcitu, vakar draugiem.lv lasītāju domubiedru grupā lasīju diskusiju par Paulu Koelju grāmatām. Viena daļa sajūsminājās, otra daļa nopēla rakstnieku un viņa grāmatas + tās divas sievietes- "P.K. nīdējas" bija sašutušas, ka neviens viņām neiebilst. Savā ziņā es viņām piekrītu, ka Paulu Koelju ir kā "fastfood- uzsildi un ēd", bet es negribētu piekrist tam, ka P.K. lasa tie, kuri negrib domāt. Manuprāt, P.K. ir lieliska iesildīšanās literatūra vidusskolas laikā, lai sāktu interesēties par dzīves vērtībām un jēgu.

Vērtējums: ***