Elizabete Gilberta "ĒD, LŪDZIES, MĪLI"

Man negribējās, lai šī grāmata beigtos :) Visas 420 lpp. lasīju ar baudu, jo grāmata likās tik tuva un pazīstama, it kā lielākā daļa autores domu, uzskatu, būtu manējie :)

"...pēc šiem tik tumšajiem laikiem beidzot sajutu laimes uzplaiksnījumu, un man bija jāķer šī laime aiz kājām, es nedrīkstēju ļaut tai aizmukt, lai tā man beidzot liktu pacelt seju no dubļiem, - tas nav savtīgums, bet gan pienākums. Jums ir dota dzīve, un jūsu pienākums (un arī tiesības kā cilvēciskai būtnei) ir atrast tajā ko skaistu. Lai arī tikai kādu nieku."

Grāmata ir amerikānietes Elizabetes Gilbertas (pirmo reizi par tādu dzirdēju) autobiogrāfisks romāns ar domu- baudi prieku Itālijā (ēd), smelies garīgumu Indijā (lūdzies), gūsti līdzsvaru Indonēzijā (mīli). Grāmata- dižpārdoklis, publicēts vairāk kā 7 milj.eksemplāru :) Grāmata sievietēm! :)

"Lūgšana ir attiecības; puse darba tajās ir mana. Ja es vēlos kādu pārvērtību, taču nespēju sevi apgrūtināt pat tik daudz, lai to skaidri noformulētu, uz ko tad es patiesībā ceru- kā lai tas varētu notikt? Puse no lūgšanas ieguvuma ir pašā lūgumā, skaidri izvirzītā un labi apsvērtā nolūka piedāvājumā. Ja jums tā nav, visi jūsu lūgumi un vēlmes ir bez mugurkaula, ģļēvi, inerti; tie viļņojas jums pie kājām kā salta migla un nespēj pacelties augstāk."